cīsiņu buķete un mazs mandarīnu saksofons. vieglā atmosfērā pacēlušās puķainas kleitas. zīda magoņu šķēlītes siekalu želejā. sarmotas vārpas vai skropstu kokaīna slotiņas. ar lūpām skuķi ir žigli un piesūcas biroju stikliem. (..) tu man šovakar iemācīji tās pierakstīt: visas cilvēku apdzīvotās telpas ir kafejnīcas.
vēl uz rokām pil piena pūkas
no tām ganībām bruģu pļavās
lejup lasot pa burtam no kalna
esmu nonācis lappusē tavā
'laikamskrejamais' fragments:

zaļai učenei somiņa galvā
pati jūtas kā lodāmurs alvā
gribas baigi nu briesmīgi gribas
krustam piederēt nelaužot ribas
divi punkti

lūpas kā pumpuri. ļaudis kļūst laimīgi savos melos. zobi kā ziedi. piemānītas rokas glāsta piemānītas galvas. ausis kā tauriņi. sārtums vaigos no kaisles. kauna vietā acīs tukšums. acis kā uzblīduši punkti divu mirušu teikumu galos. būtiskais ir nesalasāms. lasītāju ēras gals.
'Fotinas mammas trimdas foto' fragments:

kantainais ūķis ir eņģeļa kabinets
jo citādi nebūtu tā:
jo tālāk laikā tas aizpeld
jo bildīte kļūst lielāka
un jo vairāk tu jūti kā viņi gribēja atgriezties
tikai atgriezties
pat ja dzimtenes nemaz nebūtu bijis

krusta skola
email:
mūzikamūzikax-parlaments