par sunīti un kaķīti



man jau ir mazmeita.
vecākais dēls sekoja apustuliskajam
nevajag kaist kārībā, bet doties laulībā
un agri apprecējās.
tā pasaulē ienāca rudi zeltainā meitenīte ESTERE.
pirms tam (tad un tad) bija tapušas dziesmiņas
leļļu teātra izrādei cienīgi lēnīgais un durstīgi dzēlīgais.
pavisam nesen (tad un tad) arī dziesmiņas teātra skatuve
bērnu ludziņai par sunīti un kaķīti.
es jau esmu slinks uz savākšanos.
bet LĪGA (mana sieva) ir rosīga.
tā šogad ņem un iznāk albums bērniem
un savu bērnību nenodevušiem lielajiem
par sunīti un kaķīti.
sirds mirguļo priekā, jo albumu
esmu veltījis savai mazmeitiņai trešajā dzimšansdienā.

Izrādes 'Par Sunīti un Kaķīti' reklāma (1)

Iepazīšanās dziesmiņa (2)

sunīts:
kāpuriem nav ķepiņas
bet mums nav ķepām pirkstiņas

kaķīte:
nu pirkstiņi ne pirkstiņas

sunīts:
cilvēkiem ir pirkstiņi
un pirkstu vidū plaukstiņi

kaķīte:
nu plaukstiņas ne plaukstiņi

ne pirkstas mums ne plaukstiņi
tik nadziņas un ķisenas
kā saturētu piltuškas
ja būtu šūlē jāučās...

kaķīte:
stop! stop!
tagad visu to pašu tikai absolūti pareizi

ne pirksti mums ne plaukstiņas
starp nagiem rozā spilveni
kā saturētu pildspalvas
ja būtu skolā jāmācas...

sunītis:
stop! stop!
coināka bija absolūti garāmā dziedāšana

abi:
ne pirkstas mums ne plaukstiņi
tik nadziņas un ķisenas
kā saturētu piltuškas
ja būtu šūlē jāučās...


Ziepju dziesmiņa (3)

pa māgu ziepes knieš un kutās
viss gaiss no manis vienās putās
uh buļ uh buļ

pa vēderu viss kuļas šļūdens
ai skalo mani daudzais ūdens
uh buļ uh buļ

ja ūdens pilns līdz malām līšos
es zilonī drīz pārvērtīšos
uh buļ uh buļ

no visa man nāk skumīgs skurbuls
es gribu sunīts būt ne burbuls
uh buļ uh buļ

skrien šermuļi un spalvās skruļļi
kas ziepes ēd ir bur bur buļļi
skrien šermuļi un spalvās skruļļi
kas ziepes ēd ir bur bur buļļi


Mazgāšanās dziesmiņa (4)

sunīts:
man kažoks pie kauliem ir pieaudzis
tev sunīts būs jāberž un jāmazgā viss
gar veļas dēļa grubuļiem
žvadz skrimšļi kā no rubuļiem

kaķīte:
tev kažoks tik ļoti ir ne-e-ti-tīrs
tik piešmucis lipīgs kā mušpapīrs
kā mušas klāt līp ķepiņas
fui vē un pē līdz klepiņam

sunīts:
nu pietiek – lai kažoks man nenoplūk
uz sāniem tik smags tas ka lejā šļūk
nu baļļā tev ir mesties laiks
kā traks es berzīšu bet maigs

kaķīte:
vai kažoks būs tīrs kā no dzimšanas
sunīts:
ne no dzimšanas tīrs bet no beršanas

kaķīte:
vai nebūšu kā nupatās
sunīts:
nē nebūsi  vairs lupata

mums patīk baļļā vaļļāties
tad izgriezties un izžauties
tad izkārties un izžūties
lai izskaties lai izskaties...
kā kaķītis un sunīte

kļūda kļūda kļūda...

mums patīk baļļā vaļļāties
tad izgriezties un izžauties
tad izkārties un izžūties
lai izskaties lai izskaties...
kā sunītis un kaķīte

mežā iešanas dziesmiņa (5)

 

sunīts

ja kārtībā tev ausis

un ķemmēts paka-kausis

tad vari ceļā doties

tu priekaini un ļoties

 

kaķīte

man aste luncinājas

jau gaisā ceļas kājas

un tiecas ūsu vaigas

pēc šitās pasta-aigas

 

kaķīte

tev tēti nāksies tēlot

 

sunīts

tev mammu kas prot žēlot

 

kaķīte

kad ķepām nogurs ieties

 

sunīts

ies katras četras skrieties

 

kaķīte

kad nogursim līdz ļimsim

par sapņotājiem dzimsim

 

sunīts

un atgulsimies sūnās

lai labāk zvaigznēs glūnās

 

uz mežu nu-ūūū

ū ū uz mežūūū

žū žū uz mū-ūžu

suns kaķim draugs

 


Sliekas un vistas satikšanās dziesmiņa (6)

slieka:
ja man pietrūkst prieka
es varu būt viss
gan aukla gan zariņš gan līka nagla
tikai ne slieka

vista:
kā saulītes stariņš
šis sliekucis mirdz
ne aukla ne salmiņš ne līka nagla
ne zariņš

slieka:
tikai ne slieka...

būs lāābi... būs lāābi...
vēl nejūtos es lieka
es esmu aukla... es esmu nagla...
es esmu vistām kaitīga čūska...
tikai ne slieka !

vista:
cik ēdamiem diegiem
bij sunītis šūts
kur tādus ražo cik tādi maksā cik daudz var dabūt...
jāprasa spiegiem

zemes knābāšana vistu važo
bet cerība nāca caur knābi
redzi – jau ēdamus diegus ražo
cik lāābi... cik lāābi...


Bikšu šūšanas dziesmiņa (7)

biksēm bij problēma
vārdā ‘caurums’
caurajās biksēs ievijās skumjas

cik neglīti šķitās
sirds bažīgi sitās
ne sitās bet likās ka stumjas

biksēs bij caurums
vārdā ‘problēma’
problēmas neaizlāpīt ar sliekām

re – šuvēja radās
kas šujas un adās
pat suņu un kaķīšu priekam

nu atkal ir sajūsmojies viss
nu atkal nav galva vien bēdu puns
ik spalviņā gaišums atmirdzis
draugs kaķis var līksmot ja sašūts draugs suns


Augļa un augoņa dziesmiņa (8)

cik stulbi tā sēdēt sēdēt un pampt
tā gribas kaukt smilkstēt un kampt
dusmas ar garlaicību mijas
cik pampumiem skumjas ir melodijas

pēc stundas par kāju es jutīšos viss
pēc divām – auglis vai augļonis
tad pārsprāgšu pušu un visam būs gals
mans gabaliņš dzīves kļūs negabals

pa īstam vēl nesāp un nepampst vēl ar
bet viss taču domās notik var
starp kāju un galvu ir attālums mazs
no garlaicības tas saraujas

cik stulbi tā sēdēt sēdēt un pampt
tā gribas kaukt smilkstēt un kampt
dusmas ar garlaicību mijas
cik pampumiem skumjas ir melodijas


Kaķītes dzimšansdienas
un sunīša vārdadienas dziesmiņa
(9)

suns ir atkal ķepinieks
pušums sadzija kā nieks
lai nekas jums nekaišas
stāstiet īstas pasakas

domu torte puncī guļ
domu kola saka: buļ
bērnu dāvāts karusels
jautrāks vēl kā džingel bels

sadzijusī ķepa lec
vairs neviens nav atkal  vecs
vecs ir tikai tas kas pukst
tas kas čukst un tas kas klukst

domu tortes apēstas
viesi prom – tas ir kaut kas
divatā var padomāt
kā tikt īstai tortei klāt

sunītis un kaķīte
mīļi dzīvo pasaulē
ja vēl būtu torte tā
apēstu no mīļuma


Tortes cepšanas dziesmiņa (10)

sunīts:
kādai jābūt tortei – vai tu to kaķenīt zini?
kaķīte:
zinu
sunīts:
nu tad ēdamās domas paturpini
kaķīte:
tai jābūt kā medum a- ar cukuru un sviestu
sunīts:
būtu labi ja vēl kausēto sieriņu virsū ziestu
kaķīte:
dūša piesietos ar speķa ādiņu kādu
sunīts:
kāpēc ādiņu tikai – liekam veselu ādu

slienas līst cik tā šķiet gārda
cepam tik – bads māgu ārda

kaķīte:
arī riekstus saulspuķu sēklas kastani ar
sunīts:
skābu gurķīti dažu un desu iecienīto var
kaķīte:
tomēr garšīgi būtu pelīti dabūt iekšā
sunīts:
pa vidu lielu kaulu un vistu ar visām iekšām
kaķīte:
pāri putukrējumu un sarkanā sīpola šķēli
sunīts:
zoss galvu šokolādē un džemā vērša mēli
kaķīte:
krāšņumam sarkanos piparus biezā slānī
sunīts:
neparastā nosaukuma dēļ vēl derētu baklažāni

slienas līst cik tā šķiet gārda
cepam tik – bads māgu ārda

sunīts:
kas te tā smird kas te tā dvako? ko?
kaķīte:
kas cepeškrāsnī šņāc un trako? ko?
sunīts:
tā brīnums top – kā frankenšteins
kaķīte:
bet galā viss tak sanāks feins?

lai smird lai dvako trako šņāc...
lai tikai garšīgs rezultāts


Raudāšanas dziesmiņa (11)

kaķīte:
man ir bēdīgi par katru nolauztu vārpiņu
sunīts:
man par katru apēstu tārpiņu
te slapjā zālē dzīva lellīte dus
kaķīte:
varbūt viņu notriecis autobuss?

sunīts:
es autobusu sarātu – bet ko līdz vairs rāšana
kaķīte:
viņai vajadzīga mākslīgā elpināšana
sunīts:
tai jau kurkst vēders un kāsē mazliet
lellīt eu lellīt – kā tev iet?
kaķīte:
viņu kāds bērns ir pametis vienu
nolaužam pieneni – lai padzeras pienu
sunīts:
redzi jau viebjas – drīz jānāk smaidam
kaķīte:
ei smaidām pirmie ne bēdīgi gaidām

kāds lellīti šo bija izdzinis no mājām
no bēdām tai saspiedās galviņa
ka ne miņas vairs no sejas
mēs abi šo lellīti atdzīvinājām
nu kopā ar mūsu smiekliem tā smejas


Pazaudēto rotaļlietu dziesmiņa (12)

kaķīte:
zini sunīt kas ir ziepes baigākās?
sunīts:
par ziepēm nerunā – izvēlies tēmas maigākas
kaķīte:
bērns izaug liels un domā – ka nav bijis mazs
un kopā ar pieaugušiem miskastē izmet mantiņas

sunīts:
par ziepēm šīm pat es nevaru palikt kluss
no dusmām atkal gribas laist burbuļus
kaķīte:
getliņu mēslos guļ  netīras bārbijas
abi:
keni vinniji pūki riču rači – vis kaut kas

sunīts:
kaķīte mīļā – izmestās lelles taču glābsim
ar bomzīšiem kopā getliņu kalnos kāpsim
kaķīte:
jā sunīt – glābsim... varbūt ne bārbijas tikai
palīdzēsim taurēm svilpēm – ermoņikai
kaķīte:
es jau iztēlojos -  liekās  mantiņas pulcējas barā

abi:
un par pieaugušo bērnībām dodas karā 

mammas un tēti bērniem līdzēja rasties
taču bez bērnības nevienam nesaprasties
izmestas lellītes raibāko spēlīšu vraki
pieaugušie kas vairs nerotaļājas – ir traki


Kāzu dziesmiņa (13)

ja pani un lellītes precas
mums sirsniņas nekļūs vecas
kā briljanti mūžam tās vizēs
pat sniegbalti sirmās bizēs

ja karaļi karalienes
sauks pasaku dienestā dienēt
būs prinčiem un princesēm laime
un uzvarēs dīvaino saime

būs nabags mūžam pie maizes
būs bārenim remdētas raizes
būs skolotājs pacietīgāks
un skolnieki nerādīs pigas

būs mazāk šai pasaulē karu
nāks eņģeļi lejā pa staru
un problēmas atkal kļūs nieki
un sliktie kļūs teicamnieki

ja precas pani un lelles
par paradīzēm kļūst elles
pēc pasaku īstenības
vien atpakaļ bērnībā gribas


Izrādes 'Cienīgi Lēnīgais un Durstīgi Dzēlīgais' reklāma (14)

Jaguāra plosīšanās dziesmiņa (15)

Amazones krasta smiltīs
plosās Jaguārs viens pats
tam no divu blēžu viltus
dusmās aizmiglojies skats

Amazones džungļi šalko
liānas no smiekliem trīc
savu izgāšanos smalko
Jaguārs cieš apsmaidīts

begemots jau krampju fāzē
ūdenī te smej te šņāc:
Jaguāru visi āzē
Jaguāram bērna prāts

zilonis pats sevi dušo
citu domu domā jau:
sliktāk ir ar pieaugušiem
kuriem bērna prāta nav

Jaguāram skumji klājas -
viegli apmuļķojams tas
sirds kā dubļos kuļinājas
vairāk negrib būt viņš mazs


Apbrīnošanās jeb bruņnešu nakts dziesmiņa (16)

kā es izskatos, ko?
ap-brī-no-ja-mi!

kā tev izliekos, ko?
ap-jūs-mo-ja-mi!

ko nu iesāksim, ko?
ap-brī-no-si-mies!

ko nu darīsim, ko?
ap-jūs-mo-si-mies!

ir palicis pāri
no abiem mums
vien apjūsmojams
pārvērtību aplaimojums


Fināla deja (17)

Dzelmē niršanas motīvs (18)

Sadzelšanās dziesmiņa (19)

Plankumainais Jaguārs
ķepu gaisā cēla
Durstīgi Dzēlīgais
Jaguāram dzēla

Jaguāra plankumi
kļuva gluži bāli
aizlidoja Dzēlīgais
apkampties ar tāli

Plankumainais Jaguārs
vaimanāja sūri:
ak tu baigais Dzēlīgais
ķepiņā man dūri…

Plankumainais Jaguār
vai tā tiešām bija?

bija bija
asaras pat lija
mani pie-mā-nī-ja…


Kamolā netīšanās dziesmiņa (20)

kamolā netinīgais
udenī peldīgais…
tas taču tūļīgais
čaumalā kūļīgais
cienīgi lēnīgais

kamolā tinīgais
udenī grimīgais…
tas kas nav žēlīgais
ļaunu vien vēlīgais
durstīgi dzēlīgais

domas vairojas un gudras
domas miljardiem kā skudras
plankumi no tām uz ādas
tikai skaidrības nekādas


Laika dziesmiņa (21)

gan upē gan gaisā
laiks lielas lietas taisa
pat ļoti mazās vietās
reiz notiek lielas lietas

jo gribas būt drošam
un mazliet apburošam
jo gribas būt brīvam
un bieži arī dzīvam

vai gudri vai dum’i
bet tie ir noslēpumi
pat skaidrībai ko gribas
ir lielas dīvainības

jo laikam pa īstam
mēs laiku nepazīstam
laikam spīd cauri
mūžība un dinozauri


Dziesmiņa par mierā likšanu (22)
dzied aktrises

viens vairs nav ezis
otrs bruņrupucis nav
kaut kas dīvains ir noticis jau

pārāk viss mainās
pārāk viss galvu jauc
kādā vārdā lai viņus nu sauc?

ha ha blēņas!
vārdu var katram rast
lai ar cik viņš ir neparasts

līdz nekas labāks
neizdomājas tiem
sauksim šos abus par bruņnešiem

drošs paliek nedrošs
ar mieru dzīvē tālāk tiksim
drošs paliek nedrošs
abus bruņnešus mēs mierā liksim


Jaguāra skriešanas motīvs (23)
CD versijā šis motīvs neielikās, bet atkārtoti ielikās
'Jaguāra plosīšanās dziesmiņa'

Nebēgšanas dziesmiņa (24)

katru žestu bauda kārs
tavā gaitā jaguārs
svarīgi tam visi grami
kustīgi un apēdami

ja par soli neesi drošs
sastingsti kā zvaigzne spožs
briesmām tieši pierē skaties
esi viltīgs neesi patiess

zemē pazust drošāk liekas
žēl ka neesam mēs sliekas
pārāk vēlu nozust pošos
labāk notēlosim drošos


Dziesmiņa par mierā likšanu (25)
dzied autors

viens vairs nav ezis
otrs bruņrupucis nav
kaut kas dīvains ir noticis jau

pārāk viss mainās
pārāk viss galvu jauc
kādā vārdā lai viņus nu sauc?

ha ha blēņas!
vārdu var katram rast
lai ar cik viņš ir neparasts

līdz nekas labāks
neizdomājas tiem
sauksim šos abus par bruņnešiem

drošs paliek nedrošs
ar mieru dzīvē tālāk tiksim
drošs paliek nedrošs
abus bruņnešus mēs mierā liksim


Izrādes zvana motīvs (26)


« Atpakaļ
krusta skola
email:
mūzikamūzikax-parlaments