pakārts parks



nūūū, šitā ir specifiska lieta.
vispār visu, kas bijis jādara ar citu autoru tekstiem,
esmu uzskatījis par visbīstamāko nodarbošanos.
tā gadījās, ka satikās vairāki alkoholiķi
un izdomāja taisīt izrādi.
harijs ozols bija režisors.
valdis karpačš tēloja galveno deklamētāju.
es pēc dažiem ojāra vācieša dzejoļiem
sacerēju dziesmas.
to visu varēja redzēt rīgas mazā teātra pazemē.
frīdriha engelsa stabu ielā, tuvu ļeņina brīvības ielai.
teātrītis, tāpat kā alkoholiķu grupveida izrāde,
nepastāvēja mūžīgi.
pat kompji mēdz uzkārties.
uzkārās arī pakārtais parks.
bet mēs joprojām dziedam.
es, dziļi dziļi mežā, melnā maikā, melnās kačoka
trennuškās ar melnu ģitāru. 
harijs ozols baltā uzvalkā ar baltu ģitāru.
ar vācieti viss skaidrs.
bet ko dara karpačš?


« Atpakaļ
krusta skola
email:
mūzikamūzikax-parlaments