ai, Latviя

Zelma (1)

sēžu noskumis uz celma
drāžu lazdas zaru drūms –
Amsterdamā mana Zelma
koši baltais jasmīnkrūms

vēl tās smarža izcirtumā
skuju dūmiem līdzi tvan...
ak tu Zelmiņ mana dum’ā –
aizlaidies ka sāp nu man

drāžu drāžu savu lazdu
strādāt negribas nemaz
piebrauc saimnieks baltu Mazdu
vaicā: kā ta’ strādājas?

Zelma pametusi mani -
saku tam un aizlūzt balss
šis man mobilo: tik zvani -
Amsterdama vēl nav gals

signāls trubā - viļņos jūtas...
Zelmiņ dārgā mājās brauc
ciešu mīlas sāpes grūtas
jāzāģē vēl ar tik daudz

trubā Zelma buču sūta –
auss kā dullināta šalc:
mīļais esmu prostitūta
ne vairs jasmīns koši balts

zinu kā tu mīli mani
manis dēļ kā mežus gāz...
ja tev skumji ņem un zvani
ne uz celma lazdu drāz

labāk savu lazdu drāžu
dzimtā celma galiņā
ne uz Amsterdamu gāžu
lai drāž svešā maliņā

še kur līgo izcirtumi
viegli dvēs’lei rūmi rast
štrunts par to ka iziet dum’i –
labāk neko nesaprast


līgo līgo (2)

labvakar jāņu tēvs
sedlo savu sirmu zirgu
jāj tā labi patālāk
mums te būs diskotēka

kas apjoza zelta jostu
apkārt manu golfa lauku
līgotāji pāri kāpa
izrādās – augstspriegums

ņem jānīti augstu zirgu
apjāj manu tīrumiņu
visi mani apjājuši
tu kā lohs kavējies

eita bērni lūkoties
ko dar jānis aplokā
točkas spirtu sadzēries
piena teli sabučoja

trīs kārtām jostu jozu
jāņuguni pāri lēkt
da vienalga brunči šļuka
nu var veļu reklamēt

jāņa bērni zāles lasa
tazepāmu efedrīnu
visa laba jāņu zāle
gan jau rīt atkačās

jānīts sēd kalniņā
pīpē savu kaņepīti
laba mīļa tēvu zeme
kad ir dūmi vēderā

jāņa mātes nepazinu
kad no Rīgas atgriezās
ciskas pleci tetovēti
zelta riņķi uzacīs

kura māte sieru deva
tai aug skaisti telēniņi
kura māte neiedeva
tai izauga dubultzods

sīļam devu riekstu sauju
lai nospēra jāņu tēvu
sīlis riekstu sarijies
mani pašu nospārdīja

nākat šurpu jāņa bērni
nākat lieli nākat mazi
lieliem došu heroīnu
maziem zāli uzpīpēt

jāņa māte bēdājās
atslēdziņa pazuduse
kā atslēgs manu priekšu
grupa zviedru bāleliņ

jāņa bērni alu prasa
vecmodīgi līgojot
deputāti rīdzenieki
kokaīnu pasūtīja

meitas gāja jānīšos
jāņa zāles nepazina
bauda vienu bauda otru
finālā Gaiļezers

nebēdā jāņu māte
nava sliktas jāņu zāles
zemē guļ tavs jānīts
jo kā lohs pārdozēja

māsiņ nenāc palātā
caurspīdīgā halātā


kosmonauts (3)

nedēļa galā un darbaprieks kauts
kājas ved pašas krodziņam klāt
iedzēris varu kā kosmonauts
ar zvaigznēm un Venēru parunāt

naudai šai pasaulē valdīt ir ļauts
latus kā tabletes meitenes ēd
iedzēris jūtos kā kosmonauts
ko bezsvara stāvoklī vaļības ved

meitenes mati kā miglāju auts
dejā caur pirkstiem vijas un plūst
iedzēris spēju būt kosmonauts
kas riņķo un riņķo bet nenolūzt

galdi un sienas kad virsū jau brauc
un meitenes vienādiem smaidiem mirdz
zinu ka esmu es kosmonauts 
un lidošu tālāk kaut stājas jau sirds

svētdienas rīts - kāda balss mani sauc
sistēma vēnai stāv piejūgta jau
māsiņ es gribu būt kosmonauts...
vai jums ko iedzert slimnīcā nav?

atminos pēkšņi - darba rīt daudz
brīvdienas galā... nodzerts viss prieks
līdz piektdienai nebūšu kosmonauts
bet parasts ierindas darbinieks

kad strādāju atpūsties gribas man
pēc tam velk atkal uz  strādāšan’...
ja darbs būtu atpūta bet atpūta darbs
es būtu laimīgs ne vien sestdienās
bet pirmdienās ar


ai Latviя (4)

uz lēģeriem mūs komunisti dzina
un varmācīgi ņēmās pārkrievot -
nu pašu zemē brāļi iznīcina
kas amatus un naudu nozagt prot

kas brīvība - spriest bezdarbniekam grūti
vai kartupelis ūdens malks vai spirts?
no tribīnes kas auro pilnu krūti
nav brālis mums bet svešķermenis ir

par bāreņiem lai paceļam šo kausu
par pensionāriem izmisums ko grauž
ne varenajiem acu ir ne ausu -
no mūsu nelaimes tie savu laimi auž

cik bezgalīgas sāpju kausam dzīles
to nodzērusies māte pastāstīs
es mīlu Latviju - bet vai tā mani mīlēs
vai varas nozagta vēl bezcerībā dzīs

lai dzīvo ubagi un pazemoto kārta
lai dzīvo pakritušie dzimtās grāvmalēs -
mums latvju zemes dubļi sejas vārta
jums sirdsapziņai dubļi esam mēs

kā akli sikspārņi mēs tumsā redzam ceļu
kaut spirts un kartupels vien galdā celts
mums pieder Latvija ne saujai treknu meļu
un laimes pīšļi reiz būs mūsu zelts

ai Latvija tu manā sirdī rēta
ai mana tauta - jāta čakarēta
ja gribi brīvību to "točkās" tirgo kannām
ja gribi aizmirsties no jāņiem dzer līdz annām


vecā kapteiņa piedzīvojumi (5)

jūra tik zila kā fingāls zem acs
saule kā mērkaķa dibens riet
kapteiņa sirds kā pēdējais lats
jahtai jūt līdzi uz grunti kas iet

kaija kā nepieskaitāma kviec:
pavej pavej tur cilvēki slīkst...
iedzeru uzkliedzu: taisies ka tiec –
reibumu traucēt vien reibums drīkst

kaija tā pati brēc nu jau zvērs:
reizē ar jahtu slīkst deputāts
iedzeru skatos – nu nav vēl tas mērs
lai liktos ka jāglābj ir slīcējs kāds

nu jau tik bura no jahtas man māj
un meiteņu roķeles četrupadsmit
vienīgais vīrs kas debesis rāj
tup masta galā un krūtīs sev sit

brēc viņš kā kaija: es valstij šai dārgs
neglābjiet vecenes – mani glābt laiks
iedzeru nospļaujos: lai šim tiek zārks
mīļāks par visu man sievišķu vaigs

izglābis roķeles četrpadsmit drīz
vai pirkstiņus precīzi septiņdesmit
jūtu no tāluma remdenu brīz’ –
virs ūdens elš pēdīgreiz deputāts Šmits

četrpadsmit rokas glauž pakausi man
septiņdesmit pirkstiņi kutināt lien
ai zaļās pudeles burbuļošan’
ai maigās tirpas pa kauliem kas skrien

zvaigznes pār jūru kā sērkoki kvēl
pudele tukša un meitenes ļimst
visiem tomēr ir valstsvīra žēl
bet kaija kliedz līdzās: jauns vietā jau dzimst

kālab tu noslīki deputāt Šmit
kālab ar septiņām bija tev flirts
septiņas mutītes saka: oh shit
kurai no mums pieder glābēja sirds

slepeni bēgu no meitenēm es
glābējs jau biju bet jums lai tiek cits
zvaigžņu pilns vilnis krastā nes
slīkoni vārdā deputāts Šmits
                                              
ai jūŗa viltīgā jūra
ai sūrā dzīves īstenība


kačoks Vova (6)

Vova uzkačājies būdīgs
skumst ka tautas tēls tik sūdīgs:
daudz vēl tuklo tizlo ielās -
būs man viņiem jāpalielās

atstājis vien apakšbiksi
Vova dodas ielās fiksi
muskuļi ar krēmu ziesti
mirdz kā nolakoti griesti

lai vēl iespaidīgāk liktos
speciāls plakāts māca sliktos:
“izmirs tie, kas kusli dainos – 
nākotne sauc muskuļainos”

profesors spriež līks ar spieķi:
klonēti vai senie grieķi?
citu domā ubags Škutāns:
tas takš noskūts orangutāns...

večiņa no puķu tirgus
smej: kas ražo tādus zirgus?
ielene ar “kļičku” Plēve
secina: šim der vien ķēve.

Vova mulst no ļaužu smīniem
mielojoties proteīniem
ieteic sporta bāra obers:
tautas glābiņš – “kačoks/jobers”

padoms jaunu spēku izlās
atgriezties pie tautas tizlās –
Vova kails bez apakšbiksēm
ielās pozē tupjas kniksē

plaukstā ciešāk žmiedzis pautus
Vova sauc: te pilns ar tautu
te mīt īstie muskulaiņi
nevis rakstāmgaldu raiņi

tautu meitas rindā stājas
Vovu ved pie kādas mājas
kuru sauc par “Sēklas banku”
noslaukt muskuļaino tanku

telpā izklātā ar flīzēm,
sēklu ņem priekš analīzēm...
sēru ziņa pāršalc Rīgu -
atzīts viņš par neauglīgu

Vova raud pie sienas stājies
dakters saka: pārkačājies -
sēklā Vovočka lai zini
tev ir vieni proteīni

ai “kačok” Vova...
tev viss ir labi mums viss hu...


baigi gribas (7)

baigi gribas vecos laikus
bezcerīgi lētu paiku
kaut ko sarkanu kas plīvo
čeku kas zin kā tu dzīvo

baigi gribas lai kāds vajā
kremli brašu – zvaigzni tajā
siltu pižiku un čaju
maija svētkos lētu haju           

baigi gribas mīlēt brāli
sadzīvojot komunāli
katram savu gāzes plīti
diviem vienu kortelīti

baigi gribas algu cietu
prēmijas un siltu vietu
mazdārziņu dzeloņdrātīs
sirdsapziņu vienās vātīs            

baigi gribas kilogramu
suņa prieku un vēl BAMu
vēl subotņiku un šņabi
dzert līdz muļķis tu kam labi

baigi gribas spēlēt čiku
mūžam lamāt Ameriku
baigi gribas sliktu dūšu
dzīvi cietumā uz mūžu          

baigi gribas goda rakstus
jubilejās neļķu lakstus
varoņzvaigznes bendēm krūtīs
salūtu ka izbirst rūtis

baigi gribas baigi gribas
miličus kas ielauž ribas
komjauniešu melus visus
ļeņinus un sifilisus                      

baigi gribas dzīvot baigi
tā lai līķa bāli vaigi
peškas mūžīgi lai stučī
šiškas uzpirktie lai ručī

baigi gribas baigi gribas
dzīvot mirt aiz bezcerības
tikai nejust vairs to kaunu
kad šo laiku sauc par jaunu

baigi gribas baigi gribas
dzīvot mirt aiz bezcerības


tāda dzīve - ko lai dar` (8)
'75

latviets’s sāpi nevar saprast
kas vēl būs un kas vairs nē
un ar sāpi nevar aprast
svešumā un dzimtenē

noriet saule uzlec saule
arājs svešu vagu ar
iet tas svešu maizi kaulēt
tāda dzīve - ko lai dar`

kūpi zeme zeme vāries
akmen cilvēkbalsī sauc
kamēr svešai vagai pāries
sviedrus sūkt no mums tik daudz

baltās māmuļas un tēvi
saviem dēliem iemāciet
darbu to ko vecvectēviem
nācās divtik sūri iet

un kad klusīs senie vaidi
senču kapi atvērsies
skanēs atkal ridi raidi
latvju tauta saulē ies


no teikas uz teiku (9)
'74

no teikas uz teiku
aiziet cilvēks mazs
un Staburags raud gaužas asaras

aizej tu
un aizeju es
kad Staburagu noslīcina HES

vai laivā sēdi tu
vai krastā els
vienalga pasaule sev HESus cels

līdz Daugava
kā kuce laizīsies
un pakaļ superprogresīviem skries

es esmu svešs un tāls
kā dolomītam māls
uz aklas āderes laiks mani nes


māte (10)

vīrs kas senāk ziedus Gaujā kaisīja
vakar linu virves cilpu taisīja
svešam pārdots tīrums vēl svešākam mežs...
viss kas bija toreiz – šoreiz jau ir svešš

debesis caur jumtu raugās istabā
izmisums ir kaprīzs – grib lai izdabā
nenāk prieks pēc litra ne pēc diviem nāk...
tā kā bija toreiz šoreiz nesanāk

sieva purva dzelmē palicis vien grozs
dēls aiz restēm Rīgā meita Rietumos
šūpulīša vraks sen pažobelē pūst...
toreiz bij kā toreiz šoreiz – būs kā būs

kampa viņš reiz bisi zagli galēt nost
tumsā ņēmās lode paša suni kost -
palicis bez drauga sāka virvi vīt...
tas kā bija toreiz šoreiz nebūs rīt

kaktā nokvēpusi mātes bildīte:
būt par bildi viegli - dzīvot gan vairs ne
ja tu satiec Dievu lūdz lai piedod māt...
toreiz biji līdzās - šoreiz neesi klāt

atmirdz caurā jumtā savāds blāzmojums
virves galu rokā vīrs to vēro drūms
pēkšņi gaismā atskan mātes vārds tik maigs:
toreiz viss vēl priekšā - šoreiz citāds laiks

krīt no rokas virve - sirdī dzēliens ass
mātes glāstam vīrs kā bērniņš padodas:
ne sev pašam dzīvi ne sev nāvi lemt...
toreiz tevi devu – šoreiz nāku ņemt

māte to caur jumtu paceļ gaisos līdz
kur to gaida sieva suns un mūžīgs rīts
lejā paliek virve – vienīgs liecinieks...
toreiz biji derīgs - šoreiz esi lieks


dziļā dziļā Eiropā (11)

dzimtene pritonu
dala ar pitonu
no kokakolas brūnas tai kājas

kāda tur starpība
nedarbs vai darbība
lai tikai labāk vien klājas

ietin mūs pakļautos
librešu stakļautos
lido doma kā librese kāda

smērē ko reklamē
līdz bēbis tavs deklamē:
maiga kā klozets man āda

kartona kapzeķes
sūdīgas raķetes
latvietis pasaulē dodas

eiropas večuki
stāvus kam svečuki
jāmīl kaut pumpas vien rodas

paklausies ielenīt / ielomīs tevi rīt
kā ielomīs tēvzemi dārgo

viss būs vēl perversāk
sapņos jau vēmiens nāk
Eiropa nesaudzēs vārgos

hitlera sen jau nav
staļinam arī čau
ulmaņa rēgs izkonkurēts

ved nu mūs vadone
kļavlapu madone
pamats tev popkornā mūrēts

rādi kā dzīvot mums
iesim ja labi stums
brauksim ja vagonos vedīs

ar visām ķiņķezām
sterļķiem un bļindažām
Eiropas kapā mūs bedīs

negribu banānus
ne joko onānus
gribu būt viens savos jāņos

Eiropā neiešu
pietiek jau neliešu
puslatviešos pusčemodāņos

librešu spārniņi
vecrīgas kārniņi
redzu jau aizbraucam jumtus

kam humors kam safīri
ņirdz vadošie faķīri
par skumju te viss lai vēl skumtu

kur tu bračka steigsies
brīvība drīz beigsies
būsim visi kopā dziļā dziļā Eiropā


intervija ar ministru (12)

nu godīgi sakot būt godīgam grūti
teiksim tā sacīt var mēģināt jau
bet varbūt starp citu ne vienmēr jau jūti
ka labi tas patiesībā nav

nu godīgi sakot cik es tur ņēmu
protams tā sacīt ne santīmus vien
bet varbūt jau laikus atlikt šo tēmu
kas eiropas standartiem nepiedien

nu godīgi sakot es mīlu šo tautu
nu kaut vai tā sacīt kā deputāts –
lai gan kā lai zinu – ja atkal to šautu
vai patiesībā nebūtu šāvējs kāds

nu nezinu nezinu kā lai to zinu
ir viss kā mēdz sacīt komplicēts –
īstenībā grib tauta lai uzvārdus minu
lai gan... šis pakalpojums nav lēts

nu tomēr teiksim es vārdu sakot
īstenībā piediršu khm.. tematu šo
jo patiesībā man plānots jahtu bij lakot
un patiesība īstenībā garlaiko

nu godīgi sakot vārds jāpauž brīvi
vai nu tādēļ ik žurnālists jānovāc...
nu saprotiet pareizi – saldo dzīvi
tautas dēļ zaudēt takš nebūtu prāts

cik labi mūsu ministram
būt neaizskaramam


« Atpakaļ
krusta skola
email:
mūzikamūzikax-parlaments