ķīlnieku balādes

narkomāna pēdējā vēstule (1)

šo pilsētu es pametu caur bēniņu logu
nē nenolecu -vienkārši uzgāju gaisā
adata vēnās nodarbojās ar jogu
sākās pēdējais svētlaimes paisums

lejā palika kurnošu baložu bari
pažobelē neatrasta pensionāra kauli
un māte - kāda nama kādā dzīvoklī arī
jaukdama portvīnu ar atmiņu sauli

meitene līdzās pirmā atšļuka skaidās
šausmās blenza kā pamazām kļūstu par vēju
visi grib iedurties un visi baidās
bet tā jau bij pagātne un es levitēju

es novēlu tiem kuriem aizmetas spārni
lidot prom no visa ne pārāk tālu no sevis
katrā sirdī ir mājas kurās tēvs skaidrā pārnāk
un atnes magoni kas nelauž un nevīst

krāsainā mirklī garām bērnība drāzās
vecā klase un mīlīgā praktikante
kluba griesti kas iebruka manās kāzās
pirmās adatas ultrakarstvilņu antena

visādas formulas tabulas zīmes
atziņu skrandas no dažādām skolām
augstskolu programmu ciniskie līmeņi
un ētikas profesors izoperētām olām

vecāku rūpes ak šis padomu grāvis
izklaide maņām un skatlogu aspirantūra
bērnudārzs skola darbs pensija nāve
bet man patika peldēties saulrieta jūrā

viss liekais kā aste vilkās promceļā manā
zināšanu dēmoniem dārdinot ribas
tik nebija ne kuba zināšanas
kā nonākt un palikt pie mīlestības


pasaulei nozagtais mirklis (2)

svētdiena atkal - vai dziedi vai raudi
paģiru eņģelis Rūdim liek most
paķēris bērnus iekš trūdošā 'audi'
laiž tas pie ezera aliņu kost

laimes tam četras - trīs bērni un alus
pirmajās trijās mīt nemaitāts prieks
tālab vēl Rūdis nav atdevis galus
lai gan šai pasaulei sen jau ir lieks

bagātie māca kā dzīvi šo plānot
reklāmas kredītu svētlaimi bur
sieva teic Rūdim ka tautu šie mānot
Rūdis tik novelk: eh - ko nu vairs tur

traktors guļ rūsā un pagātnes rīki
aizmidzis lauks un nedzīva kūts
vienīgi alus vēl priecē - tā sīki
vienīgi bērni ko pieglaust pie krūts

ierēcas 'audi' jo izpūtējs čupā
Rūdis ceļ plastmasas alu un dzer
nav nekas īpašs šai nabagu grupā
varbūt vien tas ka Rūdis vēl cer

bet svētdiena taču - un vai tad nav labi
trīs priecīgi bērneļi ezerā nirst
ak aliņ ak aliņ - neba mēs abi
būsim tie pirmie no skumjām kas mirst

mūs nesīs kā pēdējos nabagus glabāt
būs priecīga diena - klāt valdība būs
un premjers teiks runu: vien bagāto labā
šie varoņi abi nu pameta mūs

ak aliņ ak aliņ - mēs gulēsim kapos
un pāri mums golfa laukumu klās
tur sugas krūmāji apcirpti lapos
tur bagāto suņi mūs apčurās

bet svētdiena taču - ko sapņus te lozēt
re meitēns kā debesu līgava smej
to puikas ir vijuši ūdensrozēm
un mirkli šo Rūdis zog pasaulei


brīvība (3)

ko meitene vijoli čīgā?
ko lūku pastalas min?
tie sapņi vairs nav tajā Rīgā
kur bagātie brīvību svin

uz tavām ak meitene stīgām
velk meldiju pusmēness loks
bet stacijas krātiņš Origo
ir templis kur dvēseles zog

brīvība - mana cerētā lolotā
brīvība - svešu teologu skolotā

ir mārketi brīvība baram
kur visi par zaldātiem taps
man - dumpīgā gūstekņa garam
šis rietumu standarts ir kaps

ak čīgā kaut dzejniekam vienam
kas dzēris lien pavārtē ciest
sen tautai laiks rāpot pa sienām
bet mēdiju melos tā dziest

viss cerētais liekas vien spoki
kam brīvdabas muzejā mist
nāk senču vijoļu loki
kā pātagas savējos sist

sit vienam - bet trāpa tik blusai
sit otram - bet tarakāns krīt
no tautiešiem palikusi
vien siekala rūgta ko rīt

no vienādo neliešu varas
no sūdiem ko reklamē
laiks atmodas vaiņagā karas
un spēka nav pateikt vairs 'nē'

ak meitene vijoli spēlē
šī daina - vēl mijkrēšļa kakts...
pār Latviju svešādās mēlēs
nāk vervelēt mūdžu nakts


cūkas laime (4)

mājas gals līdz pakšiem nātrēs
kolas pudelē vēl spirts
virmo smadzenēs vecs pātars
asinis vien filtrē sirds

galdā tetovēta dūre
kurā sāpēs zobus cirst
nav vairs slikti - sen ir sūri
gaiss tik biezs ka odi mirst

mīļotā kā jūras zvaigzne
gultā iepletusies krāc
pelnu traukā nodziest maigums
zilā ekrānā dziest prāts

kur ir apsolītā laime
kur ir senču tikums svēts
vairs pat kandžu nedzen kaimiņš
specdienestu spirts ja lēts

cūkas mākoņos vien skatu
govis piena ceļā mauj
tik cik izplūkāto matu
tik reiz dzīve vilties ļauj

mīļotā pa miegam smejas
suns pa miegam laimīgs smilkst
nomods man jau sen bez sejas
pārāk ilgi viss tā ilgst

tikai havajā ir labi –
te var brīvi skanēt vaids
sprausts uz nagliņas kā krabis
zvēro prezidentes smaids


mīlestība (5)

viņai bij vajadzīgs ārsts
vīrs viņu atrada bālu
pēc novadu reformas
ambulances ir ļoti tālu

viņai sen vairs nav spēka
viņa kā vērsis strādā
bet jūtas kā šakālis
iedzīts sievietes ādā

viņai ir vairāki bērni
pieci vai arī seši
reiz tos pazina laime
bet nu jau tai nabagi sveši

stārķi šogad neatgriezās
vairs nemodās sirdsapziņa
un tas ķēms mātes vecajā spogulī
vai šoreiz tiešām bij viņa

viņa pārstāja gaidīt jebko
pirms gadiem diviem vai trim
gaidīt ir izdevīgi Rīgas
ne jau provinces latvietim

viņa ir visiem parādā
viss viņai ieķīlāts
un šorīt tas nebija vīrs
kas laipni sacīja: nāc

šorīt tā bija nāve
krīta krāsā ar skatu uz leju
vīrs viņu atrada bālu
tomēr apskaidrotu seju

viņa sacīja: mīļais -
man kā toreiz būs labi
ārprāts! cik tas bija sen
kad mēs mīlējām abi

viņa sacīja: neraudi
mums nesanāks neko mainīt
šim laikam ir skaisti vārdi
bet vidus tukšs - kā Rainim

vīrs vēl raudāja ilgi
un sirds tam atdzīvojās
viņš paņēma Bībeli vecu
un sāka dzīt nāvi projām

viņas bērēs pagasta vecis
dakters un gudrie citi
kaut ko muldēja ilgi
par sirdi par asinsriti

vīrs tikai apskāva bērnus
viņa lūpas sacīja vāri:
jocīgi - no viņas mokām
tik daudz mīlestības palika pāri


talibu galvaspilsēta (6)

arābu zirgam freiburgers zobos
atmodas griestiem zvaigznītes lobās
naba kā sūce pakrūtes laivai
plaukstas sit 'urrā' sirds sitas 'vaivai'

aivars un ilze nav vairoties čakli
vai nu ir nakts vai esam akli
korāna pieniņš tērcītēm sūcas
latviešu pērkonam sūdīgi rūcas

minarets Mērsragā tauta sen mirusi
debesu seģenei maliņa irusi
zvaigznīte gāžas un sadzeļ kā lauska
talibu galvaspilsēta Bauska

kamieļu elpa uz vaiga pat sunim
luksofors septiņām maldugunīm
laika nav plakstiem pacelties augstāk
mājiens ar rubīna caurumu plaukstā

Kangaram vēderā lode un dainas
atrauga vēstī - pasaule mainās
dvēseļu panteras nolaiza svinu
atdosies Milda par velti - es zinu

Spīdola vītolā apenes žāvē
grūti ir purvā līdz uzacīm stāvēt
savējie roķeles noplāta - re kā
šķirsimies Aglonā - tiksimies Mekā

stalti vīd balti un miruši kuģi
mulla sviestmaizi smērē ar luģi*
rūķi pērk parandžu sniegbaltītei
pasaka pēdējai apetītei

* slēpe


vecās ubadzes piemiņai (7)
ubadzei Izaurai

ielu autos tinusi seju
tā grib lai vēl dziedu un neaizeju
asiņu ielas šīs mocekļu lentas
vai pārvērst var notīs par sentimentu?

tā raugās kā skudra un smieklīgi gremo
vai tiešām šī iela tā jāpazemo?
klau sliedes kā zvana un liekuļo bremzes
un pusnaktī mēness kā gaisma no dzemdes

lai lats viņus rāvis tos ultra īsos
kas iekarsis pīšļos lai ieklausās pīšļos
laiks piesēst ir ubadzei blakus un klusēt
mums vienādas lietas deg iekšējā pusē

vēl gudrība manējās viltīgi šūpo

bet ubadze vecā to piemirst un žūpo
jo nav jau šī iela lai priecātos tikai
kā nav dažu torņu vairs Amerikai

vēl skatienu viņas es auklēšu ilgi
un melnbalti suņi degs tajā zilgi
līdz lāsteka rakstīs uz manējā vaiga:
ir ubadzes sirds no sāpēm tik maiga

es aproku prātu zem končiku blāķiem
zem pilsētu iekārojušiem pāķiem
zem tiltiņu drupām no manis uz krastu
zem meliem nopirkt ko neparastu

šai tronī ar vieglu un tukšu galvu
es kāpju un līdzi paceļu balvu –
šo ubadzi veco šo dzīvības rotu
mums piedzimušu ne izgudrotu

es mīlu šo ielu šīs ielas šīs visas
no cigāra dārga līdz bērnam kas dzisa
es nevaru pazemot ielu ko ejam
kur satiekam sevi un pazaudējam.


dziesma par daudzgalvaino Josifu Gruzīnu (8)

no jēdziena eiroremonts
gribas aizbēgt pie kanibāliem
un kopā ar bezdelīgām
taisīt māju no siekalām un māliem

ne jau lai legāli cilvēkus ēstu –
tikai lai būtu brīvs no visa liekā
vispār izdevīgāk ir mācīties dzīvot
ne jau no meksikāņiem bet no sliekām

starp komunistiem bija arī dzejnieki
un ģēniju lauri nabagus vija
šodien kultūru izvada kapličās
pircēju civilizācija

krematorijā automātiski vērās grīda
aktrises laiva pazuda standarta ceplī
radinieki saņēma kapsulu ar reklāmas flajeri
mūsdienīgs dizains - viegls un neplīst

ak tad šī nu ir tā demokrātija
kad visos kanālos vienu funktieri gruzī
tad jau sanāk ka esam ievēlējuši
daudzgalvainu josifu gruzīnu

modernā valdībā jābūt mācītājiem
bez kompleksiem un bez sirdsapziņas mokām
viens tāds aģitēja nogalināt
un tagad svētī asiņainām rokām

citātus mētājot kā cigarešu galus
viņš Saeimas prātiem sacīja tieši:
kam bail nogalināt - tas nemīl
un aizgāja bojā irākieši

kāda tur brīvība - viena nebeidzama līšana
no Buša azotes Vairai tik papēži laukā
kultūru šūpuļi fīreram Džordžam
nu ar tankiem būs jāapbraukā

Džordžš ir alkoholiķis - tātad nemirstīgs
vismaz reizēs kad aizrijas ar čipsi
tiem kas gribēs izdzīvot kā latvieši
ierādīs ozolzaru ar Buša šlipsi

grupējumus uz atpakaļ skaitot
esam tikuši līdz partijai pirmai
nākamā būs nulles variants
kad viss piederēs vienai firmai

vai akciju sabiedrībai "Vairas anatomikums"
vai jaunlaiku premjera kolhozam "es es"
atmodas lohi pulcēsies tvaiķenē
un skanēs neiroleptiskais džezs

vai tad līdz šim visi laiki bija vien vecie
ja tikai tagad spiež jaunie sev ticēt
Einar - lai dzīve būtu kā tavi solījumi
tev jāpanāk lai visi heroīnu špricē

staigāsim tev pakaļ pēc kārtējās dozas
varēsi krāpt lamāt vai cirpt mūs kā avis
kaut vislētākās narkotikas izmirstošajam elektorātam
un mēs mūžīgi paliksim tavi


parkeris par 600 latiem (9)

bankas prezidenta parkerī par 600 latiem
var pakārt sirmgalvi aiz sudrabainiem matiem
un viņa klibo suni pakārt līdz
pie sevis svinīgi tiem čukstot: dies' palīdz

var viņa šlipsē iesiet invalīdu greizu
ar visiem ratiņiem kā lieku nepareizu
kas neko nelūdz vairs - tik mēmi trīc
kā sauju drupačas tam sviežot: dies' palīdz

var viņa kurpē stūķēt bārenīti dažu
un Lētas upē prom tos pludināt bez bažu
caur miglu kas tos maigi tīs kā zīds
vien pakaļ laižot saldu: dies' palīdz

var viņa limuzīnu bezgaldārgu smalku
aiz līdzjūtības ņemt par katafalku
un bomžu mirušo, kas plasta maisā tīts
uz kapiem aizgādāt ar drēgnu: dies' palīdz

bet var lūk tā - ņemt prezidentu gūstā
un iesiet balonā līdz galam nepiepūstā
un zemu laist pār ļaužu graustiem drūmiem
pār viņu likteņiem un izmisuma dūmiem

trīs dienu laist trīs mēnešu trīs gadu
līdz beigs tas iemiesot starp savējiem de Sadu
līdz gaisu izlaidīs ar gaisa pūsli kopā
un raudot atzīsies ka savtīgs bijis lopā

bet vai kas mainīsies? nu nemainīsies taču
vai maz ir vēsturē tik pamācošu traču?
tas dārgo parkeri varbūt kam uzdāvinās
un atkal dies' palīdz' un atkal: veči tinās


tev, Amerika (10)
dziesma/plakāts pret ASV 2003.gada Irākas okupāciju

tu imitē brīvību un izliecies viesmīlīga
ar demokrātiju un debesskrāpjiem plāties
zem Irākas parandžas asiņos noslēpums
kas arī tev neļaus turpināties

savā konstitūcijā un vārdos uz dolāra
tu liecini ka pazīsti Kristu
taču darbi apliecina citu ticību -
tu kļūsti par policistu

man žēl tavus pilsoņus Amerika
kuriem tu pavēli nogalināt
kad dēls man vaicā: vai karavīri ir cilvēki?
es atbildu samulsis: vairs nevar zināt

man žēl tavus pilsoņus Amerika
tavi bērni aug uzbudinošos melos
žurnālu vāki arī man mācīja noticēt
ka es tādu brīvību vēlos

veseli ir tikai tavi ieroči
pati esi neglābjami slima
tu nemāki piedot tu nemāki mīlēt
un Irāka tava rītdienas Hirosima


ķīlnieka manifests (11)

es esmu globalizācijas ķīlnieks,
es esmu brīvā tirgus ķīlnieks,
es esmu Eiropas Savienības ķīlnieks,
es esmu cilvēktiesību ķīlnieks,
es esmu politkorektuma ķīlnieks,
es esmu minoritāšu ķīlnieks,
es esmu kredītu ķīlnieks,
es esmu Lattelekom ķīlnieks,
es esmu Latvenergo ķīlnieks,
es esmu Rīgas Siltuma ķīlnieks,
es esmu mobilā telefona ķīlnieks,
es esmu interneta ķīlnieks,
es esmu kabeļtelevīzijas ķīlnieks,
es esmu supermārketu ķīlnieks,
es esmu eiroremonta ķīlnieks,
es esmu nabadzības ķīlnieks,
es esmu demokrātijas ķīlnieks,
es esmu brīvības ķīlnieks,
es esmu uz vājībām spekulējošā kapitālisma ķīlnieks.

kapitālisms kārdina, sola, pierunā un, kad esmu iekritis, draud, soda, fiksē melnajā sarakstā.

demokrātija ir visrafinētākā tirānija,
politiķi ir uzņēmēju menedžeri,
oficiālie mēdiji melo.
masas ir noburtas.

brīvības nav.

mīlestība ir mirusi.

= = =

Ķīlnieka vēstījums

Atkal viss ir pa vecam. Latvijas štatā dubultuzraudzību veic globālā un eiro politbiroja akceptētie pašmāļu komjaunieši, iztapīgi darot aģitācijas un lozungu demagoģijas darbu. Varai uzticamie mēdiji masveidīgi smidzina iztēli uzbudinošas nākotnes utopijas saldo gāzi. Lai Latvija atkal brīvprātīgi kļūtu par kārtējās Savienības diktāta mērdētu locekli. Lūzere tauta strebj savu dienišķo ķīlnieces rāvu, bet valdošās ideoloģijas pabaroto teroristu sejas gozējas TV un citu mēdiju plaknēs, koķetējot par visu.

Atkal elite organizē raudinošus mītiņus vien nabagiem svētu datumu atcerei. Atkal ir skaļi meli un noklusēta patiesība. Kā galvenie spiritisti masās iedarbīgu klišeju izsaukšanai atkal darbojas radošie prostitucionisti jeb inteliģence. Disidenti ir gandrīz miruši, pēdējos trīs pusdzīvos mēdijiem padarot par klauniem.

Tauta, degradēta par elektorātu vai cilvēku resursiem, zviln televīzijas virtuālajā reanimācijā un klusē. Bezkaunīgākai atraugai vai drosmīgākam vaidam vairs nav spēka. Un vai ir vērts? Mežus tāpat izcirtīs, lielveikalus sacels un mūs piejūgs globālo sulaiņu tīklam. Patriotisms jau paguvis izplūst līdz Persijas līcim. Arī Mildu drīz pārcels uz zudušo valstu piemiņas parku Brīvības statujas pakājē. Pāri paliks tikai lielveikalu tīkls 'MINI LATVIA' Vašingtonas apgabala Briseles pagasta deputātu padomes teritorijā.

Kaspars Dimiters                                     
11.11.03, Lāčplēša dienā


« Atpakaļ
krusta skola
email:
mūzikamūzikax-parlaments