pirāts atkal burās

Pēdējais pirāts (1)

pirāts braši viļņus dīrā
nāras kāri raugās vīrā
pievakarē viļņu driskas
krastā izmet nāru ciskas

pirāts lūr no kuģa jūrā
piepeld haizivs baigi sūrā
brašais pirāts spriež tai tiesu
notetovē haizivs miesu

pirāts stūrē svešā ostā
ieskrien kanibālu plostā
virsaitis sauc krastā viņam:
savāc beigtos vakariņām

pirāts meditē uz rietu
radipurķis sola lietu
dusmīgs tver tas krāsns urķi
māca klusēt radipurķi

kuģis apgāzies uz sāna
pirāts peld uz čemodāna
vīd zem ūdens nāras jaunas
pirāts skumst ka nav tam žaunas
  
vētra kuģa mastus lauza
pirāts kliedz un krūtis dauza:
mierā taču jūra trakā
gribu krastā mirt un frakā

pirāts izdzer spaini vīnu
provē tēlot lidmašīnu
lec no masta ļāvies mānam
salauž ribas aeroplānam

meitene no skata tikla
sēž uz ūdens motocikla
pirāts sauc: nāc kuģī dura
tev ir motors man ir bura

pirāts sūkā pīpi savu:
ak kā gribētos man slavu
svilpj tam delfīns sprauslā valis:
jūrā populārs tu čalis

pirāts vientulību zina -
tā ir tāda lidmašīna
kura bezgalību vajā
iemīl to un dzīvo tajā

krasta saldā dzīve
pirātam šķiet maldi
vien sūrie jūras gadi
atmiņās ir saldi


Eirolatvieša un šamaņa liktenīgā tikšanās (2)

baboa ciltī latvietis
ir kādai ieziemietei viss
tā sukā zobus lūpas ziež
lai mīlētu to latviets biež'

un latviets savas lietas zin
bet ja ko nezin saka bļin
pēc alus sniedzas lej un lej
jo negrib sūds būt pasaulei

baboa džuse viņu grib
un zīlītes kā bultas zib
bet ienāk teltī šamanis
un saka: šitai reizei viss

tam latviets eiro sauju sniedz
bet šamans pamīlēties liedz
sak: rituāls ir paredzēts
pirms gulēt kāds ar manām mēdz

un kāds tad būtu riuāls
kas latvja tikumībai tāls?
teic šamans: dižais gars to zin
un latviets atkal saka bļin

baboa džuse as'rās pil
un zvērē šamanim ka mīl
bet vadons meditē un sten
ka praža te tāda sen

ņem latviets zvana eiropai
un lūdzas nato sūta lai
uz baboa šurp raķetes
kas napalmus un indes nes

jo apspiež baboiešu die's
man tiesības te dratēties
un darīti citas lietas ar
ko eiropā pat suņi var

te pēkšņi asmens rumpī lien
sak šamans: tas tā nepiedien
varbūt kaut kur kur visu var
bet te par to vien kauj un kar 

tā nepabeidzis sarunu
ar nukleāro eiropu
mirst latviets jeļi jeļi brīvs
ne nokniebies ne ar vairs dzīvs

baboa džuse stāv un lūr:
kur latvja dvēselīte kur?
smej šamans: dvēsele he he
ir dižā gara miskastē

skrej šāviņi klīst indēts dūms
bet šamans tikai buras drūms:
kā bijis te tā mūžos būs
lai viņi sevi drāž ne mūs

un visas raķetes kas zin
kur trapīt tomēr ņem un bļin
uz mājām savus purnus griež
pa savējiem kā nākas bliež

ai bļin...


Čaka ielas romance (3)

feina skuķe salst uz ielas
stilbi tvirti krūtis lielas
eju klāt un droši saku
še tev nauda dod man čaku

vaicā skuķe: cik tev čakus
rādu viņai savu maku
õ: šī novelk: sanāk pieci
nāc lai drīzāk laimīgs tieci

skuķa buduārs tāds mīlīgs
suņuks staipās apcirpts stilīgs
sārta gaisma liegi zaigo
sākam čakošanos maigo

vārds pēc vārda pants pēc panta
un jau gatava drīz manta
rīta pusē kad jau vājums
abiem iznāk dzeju krājums

rakstīts gardīnos un sienās
pašu elsās suņa slienās
divas čakojušās miesas
laimīgas nu guļ un liesas

rīta kafija kūp galdā
piedevām vēl vārsma salda
smalkmaizīte magoņknīpām
laukā lietus gāzmām slīpām

mazliet samulsis tai saku
skat kāds laiks - davai vēl čaku
skuķe atbild jauki smejot:
būs par daudz un apniks dzejot

tā trīs nedēļas no vietas
darījām mēs šitās lietas
nodzīts šļupstu tai: ko baksti
sanāk kopotie jau raksti

Marija bij skuķim vārdā
bužina tā mani bardā:
esi mūžam man par čaku
dzejošana dara traku

atdeva tā mīlot klusi
savas ielas lielo pusi
puse Marijas pus Čaka
vēl šobaltdien ļaudis saka

mazdēls mans ap vakar stundu
manto dzejošanas jundu
līdzīgi kā es iet klātu
meičai lai ko sarunātu

vaicā mazdēls tai par čaku
meiča mulsdama grauž laku
vaicādama: domā kniebiens?
mazdēlam nāk virsū riebiens

stulbā kaza sušķe mačka
nezinīša mēslu tačka
vai maz zini kālab saka
ielai šī ir dižā Čaka

saskrien ducis citu skuķu
viens kā buķetē viņš puķu
zinām zinām - ko tā plēties?
čaks no vārda čakarēties

mainās laiki pazūd sula
paliek darbība vien trula
čaks bij kodols romantikai
tagad čakarējas tikai

vecos laikos dzīve plūda
daudz romatiskāk un daudz labāk...
viss ko teļļukā nu rāda
reiz bij skatāms tavā nabā


Kucēna prieks (4)

nu redzi mūs skaistus dresē
viss uzplaucis skatlogi zied
bet ubags nenonāk presē
tik miskastē nonāk un dzied

dzied ielai kā kamerai cauri
kur gāze vai sapņi kas zin
par nemaņā nobrāzto pauri
kā neons ņirgājas bļin

jau komēta komēdijā
pār pilsētu šleifi sien
un restaurētajās sijās
mutants izmisums lien

bet miskastē turpinās dziesma
ne tēlā kas turīgs un mirdz
tik grūti ir atšķirt bez liesmas
kurā te rumpī vēl sirds

nu redzi pat nolobas drānas
no eskimosienes krūts
zem dzimtenes ledus plānā
tik ilgi nav asinīs būts

ai krāsainās žurnālu lapas
nāk jūsu rudens kad birt
dziest attēls pēc attēla kapā
un beidzot normāli smird

ir ubaga apokalipse
šai pilsētai rotājums lieks
mans karogs nav uzvalks un šlipse
bet pamesta kucēna prieks


Cilvēks amfībija (5)

zemūdene dzemdē zemūdeni
un zem ūdens gaitā rūs
korāļos dzird burbuļojam dzeni
burbuls arī tava dzīve būs

medūza kā mutauts uzguļ mutei
aļģes pliko pauri rāmi vij
un ne vārds te nelīdzēs tev butei
lai kā cilvēks tiec līdz debesij

neptūns zvīņās tērpto meitas gurnu
jūras svētkos ļauj vien apčamdīt
un pat delfīns piebikstot ar purnu
liek tev saprast zivs tu būsi rīt

gaudo vilks un aizrijas ar siļķi
aizmirsis ka dzelme nevaid mežš
divatā ar pliku korķa viļķi
cilvēks amfībija midzis bešš


Zilā pasaka - II sērija (6)

Maigons guļ kā lukturs dzisis
sen līdz kaklam zēni visi:
būt par zilo - noiets etaps
nobeigšos ja jauns kas netaps

provē Maigons krānu pulēt
vecmodīgi ejakulēt
taču process negandarī
viss ir apnicis - tas arī

draugs kad precējās ar kazu
Maigons lūdza mirkli mazu
ragulopu nomēģināt -
visu taču gribas zināt

kaza tam no kaifa truli
galā iespēra pa kuli
to kā zīmi Maigons juta:
nav priekš manis - lai gan kruta

blakus dzīvoklī mīt radists
kas kopš atmodas ir sadists
sirsnīgi reiz čekā rāvies
nu ir citām baudām ļāvies

Maigons zin tā labo sirdi
apciemo un saka: dzirdi
visu zināmo jau māku
gribas vēl ko perversāku

radists izvelk morzes kasti:
veciem sakariem nav krasti -
kolēģis no Paņevežas
kolekcionē svaigas pežas

Maigons izbrīnīti stomās
sadists paskaidro šai jomā:
tās kam pautus pieoperē
labprāt lieko pārdot cerē

kam man tāda?: Maigons jautā
radists skaidro: būsi tautā
vienīgais ar tādu pāri -
vagīnu un fallu arī

Maigons neziņā vēl aklā
sadists māca: šuj to kaklā
vingro lai vēl lunkanāks tu
un pats sevi drāz kā ākstu

naudai šodien visa vara
Maigons maksā - ķirurgs dara
un pēc meneša kā žaunas
rīkles gals slāpst alkas jaunas

joga palīdz aizsniegt zuti
Maigons ņemas pilnu muti
augums līkāks kļuvis - toties
nu var pats viņš apaugļoties

mainās sabiedriskā doma
dibenam būs jauna loma -
vēl pie visa kā to moka
dzemdēt liks tam liktens roka

kaklā Maigons jūtas džuse
bet zem nabas - vīra puse
pats viņš mamma būs un tētis
kuru zinātnieki pētīs

nekas cilvēcīgs nav pretīgs -
arī valsts nāk viņam pretī
premjers tiesības tam devis
pašam laulāties ar sevi

laimīgs Maigonis ka vienīgs
ir šī izņēmuma cienīgs
taču procesam par spīti
sākas klimakss negaidīti

Maigons čekistam kliedz: sadists
esi tu un sūdīgs radists -
blēdis tavs no Paņevežas
laikam tirgo vecas pežas

lai vai cik bij dusmas dziļas
radists atbild: katrs viļas
piedod dārgais vēl ja vari -
man bij kaifs tev sāpes darīt

Maigonim sāk rīkle riebties:
tai rīt šņabi nevis kniebties
piedzēries tas gārdz un repo:
man tas orgāns jāizklepo

galā aizsmacis un guris
Maigons guļ kā runcis muris
sapnī redzot māsu Vizmu
kas tam saudzīgi liek klizmu

zili manas zemes lini...
vai tu arī? ej nu zini


Holivudas dramaturga apokaliptiskais sapnis (7)

bosi staigā plāta rokas
filmas sintezēt kļūst mokas
visa gada producējums
ir kā sūkalas ne krējums

mūsu prestižš tā var bālēt
Klintons spriež Levinskas zālē
Monikai kur bisti stutē
lai ikviens var dot tai mutē

holivudas gūstā klusi
mīlestība nomirusi
sarāvusies melna maza
guļ tā patrepē kā draza

kinozvaigznes kopā lasās
tie kam vara vadīt masas
modes dūži politiķi
spriež par liktenīgo pliķi

režisoru redz Džo Jūdu
plaukstā nesam mīlas trūdus:
filmējām kad zvaigžņu karus
trūdi meta vārgus starus

visi ņemas taustīt ostīt
bet Džo Jūds steidz domu stostīt:
ir vai nav šis līķis mīla
kas mūs agrāk nepievīla

uzaicina kādu šmīzi
izdara lai ekspertīzi -
zinātniece lemj: ir bīstams
radījums tik nepazīstams

Klintons teic un nervozs trinas
pirms ar bisti apmierinas:
kas tas ir ko nevar zināt?
labāk ņemt un sadedzināt

kinozvaigznes politiķi
sejās bāli kļūst kā līķi
snieg pār visiem mīlas pelni
un tie mirklī kļūst kā velni

fucking  jandāliņš ir sācies
Holivudai atdzimt nācies
kniebjas visi malu malās
abos krastos kalnos salās

šimpanzes ar lesbijietēm
vai ar burkāniem un bietēm
geji begemotus fako
ziloņiem pa snuķiem trako

kāds pat kordiljēru vējā
toijotu drāž izpūtējā
bariņš crazy zoofīlu
ienirst valim rādīt mīlu

nācija kad atspermota
cita iedvesma tiek dota
savstarpēji apšaudīties
iekšas izlaist zarnās tīties

lielās upes jau plūst sārtas
malu malās līķu kārtas
galvas koku zaros spraustas
pusdzīvie vēl gārdz un raustas

bosi visu filmē tikai
slavu nes tas Amerikai
drīz ir visa zemeslode
Holivudas mēslu bode

mīlas pīšļi izbārstītie
tumšās vērpetēs sāk vīties
uguns stabi slejas stāvi
zvaigžņu neons laista nāvi

režisors Džo Jūda rīstas:
beigas sanāk pārāk īstas
mīlas līķis kļūst par bendi
galā mani happy end-i

ienāk dakters beidzas murgs
Holivudas dramaturgs
rijis jaunu zāļu dozu
saka: būšu jums par Mozu

palātā uz gultas kāpis
kliedz ka svētuma viņš slāpis
un ka pasaule iet bojā...
dakters smīn: šim jumts jau projām

domā māsa kas to dušo:
Dievs ar tevi nojukušo -
tomēr tev man gribas ticēt
nevis tiem kas turas spicē

holivudas gūstā klusi
mīlestība nomirusi
sarāvusies melna maza
guļ tā patrepē kā draza


Zušraga karošu grebējas gals (8)

pie jūras Zušragā zvejnieks reiz bij
tam meita tik skaista un bizes to vij
pats zvejnieks - īsts jūras vilks - ko gan tur slēpt
bet mātei liels ķēriens bij karotes grebt

tēvs zvejoja vien jo bij jūra tam viss
bet mātei tik zibēja grebeklis
reiz sacīja meita: jel paklausies māt
man brūtgāns ir tāds kas grib bildināt

tēvs prom bija jūrā sev sudrabu smelt
bet māte tik greba ka acu ne celt:
ak pagaidi meitiņ ļauj karoti beigt
jo vienīgi tad tev ko mācēšu teikt

ko domāja brūtgāns - zin pats viņs ja zin
bet meitai bij skumji - kā kāzas lai svin
kad gāja ar māti tā parunāt
no sirds vēlējās: liec nost karoti māt

tā pagāja laiks - meita grūta jau ar
iet pavaicāt mātei: vai nelaulāts var?
bet māte ar karoti pamāj ko grebj:
nav labi tā meitiņ ja karstu vien strebj

reiz meita kā saulīte pārnāk no pirts
jau mazulīts mājā un brēkā no sirds
bet mātei no grebšanas neceļas vaigs:
jel klusāk - tēvs guļ jūrā vētrains bij laiks

kad meitai no trešā dzimst mazulīts sīks
jau mātei kā karotei augums ir līks
no pagaļu kaudzes skan vēlējums skarbs:
vien tas meitiņ laimīgs kam dzīve ir darbs

vien meita redz mazuļu acis kā mirdz
vai pieradums tas - viņai nesāp vairs sirds
kad gāja ar māti tā parunāt
no sirds vēlējās: liec nost karoti māt

reiz vakarā vēlā kad mazuļi dus
teic meita vēl mizojot kartupeļus:
ir septītā diena kopš tēvs jūrā jau...
bet māte grebjot: vairs nebūs ja nav

kad pagaļu kaudzē darbs apklusa reiz
tad pāri vien palika grebeklis greizs
un meita trim dēliem no sirds atzinās:
man likās - nemūžam tā nepārstās

viss galā miers mājā - vai asaras līs?
cik labi ka līdzās tai dēli trīs...
vēl atmin kas domāts kad māte bij klāt:
jel noliec kaut mirkli - liec nost karoti māt

bet pēdējā karote ko greba tā
bij pašas grebējas augumā
vēl kātā griezts vēlējums kur lasāms tā:
ne krustu bet karoti spraud kapsētā

bet meitas trīs dēli kas bodnieki jau
tie saka: nē māmiņ tā labi vis nav
vai maz sūrā darba jau dzīvē bij justs
būs drošāk ja visam tam pāri būs krusts

trīs dēliem no grebējas netika daudz
vien doma ka darbs ir cilpa kas žņaudz
kad nāca ar vecmammu parunāt
tie ar vēlējās - liec nost karoti māt


Visu mentu menta grēksūdze (9)

es gribēju būt prezidents
bet esmu tikai mentu ments
vienalga valdībā būs man
līdz pasauls galam palikšan'

es gribēju būt labs kā tāds
kam dzimtene teiks: mīļais nāc
te ir tavs liedags te tavs krasts
nāc mīļais tīrs un nepārprasts

bet sagadījās pārpratums
kas sabojāja man un jums
to cerību ko cerē ments -
būt savai zemei prezidents

ak tauta lūdzu nenokauj
bet visu pastāstīt tev ļauj
ko sajutu kad nāca šis
tā sacīts - smaržīgs pusaudzis

par cvancieri tas ģērbās nost
un ļāva sevi maigi kost
tam viss bij priekšā pakaļā
un fonā ņūeidžisks ļā ļā

nu šķiet... kā tauta bija viņš
tāds jauks un mīlīgs puspediņš
kam tikai latus dod un dod
par velti svīst lai nepierod

nu ko man - nedrāzt bij vai drāzt?
vai tikumīgi dūrē gāzt?
es taču gribēju būt drošs
tāds visvarošs kaut izvarošs

ak tauta neņem piļķī bļin
ko sadarīju dies tak zin
un ticīgi mēs visi takš
tā saucu jums no puišapakš'

bet vai to sadzirdējāt jūs
un vai man piedošana būs?
ja neglābsiet no ķurķa drīz
tur sliktie mani izdrāzīs

es lūdzu likums lai nav bargs
vēl būšu tautas laimei sargs
un seksu orientēšu tā
vien kulakā vien kulakā...

nost kulakus kas apspiež mūs
šai tautai brīvai būt reiz būs
tik brīvai kā tai pakaļai
kas man ļai ļai ļai ļai ļai

ak piedodiet...


Saulvedim pofig (10)

Saulvedis ir nabags
viņam pofig viss
arī tas ka bagāts
brālis Miervaldis

arī tas ka māsa
Saulcerīte jau
tikusi pie visa
Saulvedim kā nav

Miervaldis ceļ jaunu
māju Vecrīgā
lai gan naudu rāvis
krāns viņ’ zina kā

emirātu šeiham
Saulcerīte draugs
šeihs uz Dziesmu svētkiem
Buldurus pirkt brauks

Saulvedim patiesi
neskauž vairs nekas
viņam viss ir pofig
kājās pastalas

sēž viens pats pie loga
džimlai rūdi rā
brīvības līdz kaklam
pašam nikujā

Džims lai rūdas rallijā...


Nu būs dziļā... Eiropā (11)

dzimtene pritonu
dala ar pitonu
no kokakolas brūnas tai kājas
kāda tur starpība
nedarbs vai darbība
lai tikai labāk vien klājas

ietin mūs pakļautos
librešu stakļautos
lido doma kā librese kāda
smērē ko reklamē
līdz bēbis tavs deklamē:
maiga kā klozets man āda

kartona kapzeķes
sūdīgas raķetes
latvietis pasaulē dodas
eiropas večuki
stāvus kam svečuki
jāmīl kaut pumpas vien rodas

paklausies ielenīt
ielomīs tevi rīt
kā ielomīs tēvzemi dārgo
viss būs vēl perversāk
sapņos jau vēmiens nāk
Eiropa nesaudzēs vārgos

hitlera sen jau nav
staļinam arī čau
ulmaņa rēgs izkonkurēts
ved nu mūs vadone
kļavlapu madone
pamats tev popkornā mūrēts

rādi kā dzīvot mums
iesim ja labi stums
brauksim ja vagonos vedīs
ar visām ķiņķezām
streļķiem un bļindažām
eiropas kapā mūs bedīs

negribu banānus
ne joko onānus
gribu būt viens savos jāņos
eiropā neiešu
pietiek jau neliešu
puslatviešos pusčemodāņos

librešu spārniņi
vecrīgas kārniņi
redzu jau aizbraucam jumtus
kam humors kam safīri
ņirdz vadošie faķīri
par skumju te viss lai vēl skumtu

kur tu bračka steigsies
brīvība drīz beigsies
būsim visi kopā
dziļā dziļā Eiropā


Dziesma līksmajam baram (12)

tieši tāpēc ka esmu no jūsējā bara
tieši tapēc ka māku to pašu ko jūs
manu sirdi šī dzīve par akmeni dara
un varbūt manam kaklam par akmeni būs

man nav bail savas dzīves ko dzīvoju sevī
man ir bail tieši tās kuru veltu es jums
mana uguns - ne tā ko jums piepīpēt devu
mana uguns - vien skumjas un nogurums

esmu dziedājis līdzi un tērējis naktis
esmu ziedojis sevi lai stils būtu tīrs
mazliet nokvēpa sienas un pievilkās kakti
tikai nejutās varonis atkal kāds vīrs

tā kā mašīnām dvakā mēdz aizmiglot stikli
tieši tā mana sirds lēni asarās mirkst
kam šie līksmības ātri gaistošie cikli
ne tur mīla ne gods ne tur taisnība ir

tikai augoša nīcība savējo baram
tikai vienojošs trulums un liekulīgs skats
es jūs nesodu brāļi - vai sodīt maz varam
tikai piedodiet man ka es tāds biju pats

bet ja paģirās gribas jums raudāt no bēdām
un ja ir jūsu drudzī vēl līdzjūtīgs gars
lūdziet visi lai svētība nāk man pa pēdām
tik lai nekļūst par kapu man gļēvuļu bars


« Atpakaļ
krusta skola
email:
mūzikamūzikax-parlaments