Brīvības vainagu dubļos
Sveši savējie min.
Zin viņi taču, kā sāpēs…
Kā sāpējis jau, viņi zin.
Albuma dziesmas, lirikas, video:
«tas notika kaut kur ap māras dīķi/
no debesīm uz mani nāca zeltaini pīķi/
trīs krievi man uzkliedza: partizāni vācies!/
es kliedzu: te staigājis ojārs vācietis»
Š.g. 20.maijā, ceturtdien, Pārdaugavas republikā, Āgenskalnā Ed.Smiļģa ielā 23, ap septiņiem (19) vakarā beidzot mana kamene dosies savā pirmajā publiskajā lidojumā...
Kas nu jau noticis un iemūžināts video atstāstījumā...
Mūsu valstij ir tāda valdība, ka man instinktīvi aktivizējas nesaValdība. Vēl viena repojamā posterbalāde. Ar visu klipu par seniem, bet dziļumā līdzīgiem laikiem.
Tie, kas gatavojas vēlēt arī nākamajās vēlēšanās, būs pielīdzināmi karavīriem, kas šauj uz savējiem. Tie, kas nākamajām vēlēšanām gatavojas kā kategoriski nevēlētāji, tikai tie var cerēt uz kādām pārmaiņām sevī, savos domubiedros un... ar laiku arī savas valsts dzīvē.
Līdz šim esmu pacieties - man nav neviena videoklipa. Nolēmu savas dziesmas visvienkāršākajā veidā iefilmēt pats. Sāku ar dēla fotoaparātu, ar kuru iespējams arī nedaudz iefilmēt.
Albums ir noapaļojies vēl vairāk... Arī pagaidu miksu vēl vairāk, lai, plūdiem sākoties, ne par ūdeņiem vien būtu jādomā... Katra šīs ziemas sniegpārsliņa bija mūsu vietā nosnigusi asara - par visu mūsu meliem. Ja pa īstam raudājuši būtu mēs, Latvija augšāmceltos... Bet ceļas plūdu ūdeņi... Daba atkal drūmi palos mūsu vietā... Bet daudzu sirdis kā kamenes turpinās dzīvot ieslodzītas savos ledus balonos...
Savulaik Krusta Skolā kāds puisis atveda smeldzīgi dziļi sirdī trāpījušu dokumentālo filmu "Ладони". Režisors Arturs Aristakisjans ar 8mm kameru ilgstoši bija filmējis Kišiņevas ubagus. Šī filma kļuva par hipiju laiku kulta filmu Krievijā. Savai dziesmai ...
Pirms 22 gadiem pie Murjāņu klavierēm mēģināju sacerēt savu pirmo lūgšanu dziesmu. Kaut ko vienkāršu un jaunu. Pēc šīs lūgšanas sākās "Krusta Skola". Kā dziesma palika ārpus KKS lūgšanas albuma, nezinu.
Šodien pagāja Pūpolsvētdiena. Kristus atkal iejāja Jeruzālemē. Ēzelītis domāja, ka visi sveica viņu. Es tomēr ar šo lūgšanu sveikšu Pestītāju.
Tā ātrumā gribas nosaukt mūsu ar Aivaru Hermani pirmo divatā iespēlēto ģitārdziesmu ciklu, kas bija daļa no programmas, ar kuru apceļojām Latviju. Ar šīm dziesmām sāku lauzties laukā no estrādes atkarības :)
Pirms pāris gadiem Dailes teātrī bija tāds mūzikls "Klondaika". Rakstīju dziesmām tekstus. Uldis Marhilēvičš pēc tam mūziku. Bet vārds bija iesākumā. Un tajos tik daudz manas pārliecības, ko tik grūti piepildīt, ka izvēlējos tomēr savā lapā publicēt arī šo darbu. Ļoti iesaku ieklausīties vēstījumā. Šodienas politiskās sistēmas situācijā dziesmās daudz pamudinājumu domāt. 20 gadus, kā izrādās, bijām piemirsuši to darīt.
Tas bija jautrs laiks. Kaut kas jau bija gaisā. Smaržoja pēc pārmaiņām. Vēl tikai trūka krietnā kareivja ieguldījums. Mus ar Valdi Lūriņu laikam sanāca sirsnīgi.
Krāmējoties pa visādu brūkošu sistēmu buckapiem, nejauši atklāju kādu noklīdušu un aizmirsušos balāžpanta demo iedziedājumu. Atceros to mirkli, kad šī sajūta piešķīlās.
Beidzot arī savai padomju laiku izskaņas vinilam ielādēju dziesmu failus. Pagaidām vēl ne playerī. Jocīga nostaļģija. Laikā, kad bruģakmeņi apciemo Saeimas logus un traktori no Latgales un Kurzemes - Rīgu.







Dzīves ūdens, nāves ūdens
Daugavā satecēja.
Es pamērcu pirkstu galu
Abus jūtu dvēselē.
(Rainis)
Pirms 5 gadiem rakstīto dziesmu «Meiča ar saulainām cirtām un kokli» veltu Gintam Gaiķēnam - Brīvības ielas telšu komūnas jeb mazo barikāžu radītājam ...




 



tautas ceļš - viss vienās cilpās
tās izliek tiem, kas nepakļaujas
laimes atliekas sadala zagļi
ne vairs balsi kāds paceļ ne kaujas

tautas kapračus ievēlam paši
bet pēc tam četrus gadus protestējam
pret vēju sen celties nav spēka
kaprači čurā pa vējam
velti_jums dziesmu svētki 2008

dziedājums, kas izmilzis no smuka un svinīga vadoņu bilžuka, uzklikšķināms un klausāms dziļāk. spied, tautiet, spied !
pirms dažām dienām piefiksēju kādas jaunas dziesmas motīvu. vakar uzrakstījās komentārs kā atbilde ziņai par 150 latvijas skolu likvidāciju.

šodien sapratu, ka labāku par 'demo' iedziedājuma variantu nekad neiedziedāšu. lai iet tautās ne līdz briljantam noslīpēta... kā viss, ko nēsājam savās sirdīs, bet līdz pilnībai neiznēsājam. arī savas brīvās valsts ideju.
Teksti un citi materiāli par manu māti

krusta skola
email:
mūzikamūzikax-parlaments