Izrādes 'Par Sunīti un Kaķīti' reklāma (1)
Iepazīšanās dziesmiņa (2)
sunīts:
kāpuriem nav ķepiņas
bet mums nav ķepām pirkstiņas
kaķīte:
nu pirkstiņi ne pirkstiņas
sunīts:
cilvēkiem ir pirkstiņi
un pirkstu vidū plaukstiņi
kaķīte:
nu plaukstiņas ne plaukstiņi
ne pirkstas mums ne plaukstiņi
tik nadziņas un ķisenas
kā saturētu piltuškas
ja būtu šūlē jāučās...
kaķīte:
stop! stop!
tagad visu to pašu tikai absolūti pareizi
ne pirksti mums ne plaukstiņas
starp nagiem rozā spilveni
kā saturētu pildspalvas
ja būtu skolā jāmācas...
sunītis:
stop! stop!
coināka bija absolūti garāmā dziedāšana
abi:
ne pirkstas mums ne plaukstiņi
tik nadziņas un ķisenas
kā saturētu piltuškas
ja būtu šūlē jāučās...
Ziepju dziesmiņa (3)
pa māgu ziepes knieš un kutās
viss gaiss no manis vienās putās
uh buļ uh buļ
pa vēderu viss kuļas šļūdens
ai skalo mani daudzais ūdens
uh buļ uh buļ
ja ūdens pilns līdz malām līšos
es zilonī drīz pārvērtīšos
uh buļ uh buļ
no visa man nāk skumīgs skurbuls
es gribu sunīts būt ne burbuls
uh buļ uh buļ
skrien šermuļi un spalvās skruļļi
kas ziepes ēd ir bur bur buļļi
skrien šermuļi un spalvās skruļļi
kas ziepes ēd ir bur bur buļļi
Mazgāšanās dziesmiņa (4)
sunīts:
man kažoks pie kauliem ir pieaudzis
tev sunīts būs jāberž un jāmazgā viss
gar veļas dēļa grubuļiem
žvadz skrimšļi kā no rubuļiem
kaķīte:
tev kažoks tik ļoti ir ne-e-ti-tīrs
tik piešmucis lipīgs kā mušpapīrs
kā mušas klāt līp ķepiņas
fui vē un pē līdz klepiņam
sunīts:
nu pietiek – lai kažoks man nenoplūk
uz sāniem tik smags tas ka lejā šļūk
nu baļļā tev ir mesties laiks
kā traks es berzīšu bet maigs
kaķīte:
vai kažoks būs tīrs kā no dzimšanas
sunīts:
ne no dzimšanas tīrs bet no beršanas
kaķīte:
vai nebūšu kā nupatās
sunīts:
nē nebūsi vairs lupata
mums patīk baļļā vaļļāties
tad izgriezties un izžauties
tad izkārties un izžūties
lai izskaties lai izskaties...
kā kaķītis un sunīte
kļūda kļūda kļūda...
mums patīk baļļā vaļļāties
tad izgriezties un izžauties
tad izkārties un izžūties
lai izskaties lai izskaties...
kā sunītis un kaķīte
mežā iešanas dziesmiņa (5)
sunīts
ja kārtībā tev ausis
un ķemmēts paka-kausis
tad vari ceļā doties
tu priekaini un ļoties
kaķīte
man aste luncinājas
jau gaisā ceļas kājas
un tiecas ūsu vaigas
pēc šitās pasta-aigas
kaķīte
tev tēti nāksies tēlot
sunīts
tev mammu kas prot žēlot
kaķīte
kad ķepām nogurs ieties
sunīts
ies katras četras skrieties
kaķīte
kad nogursim līdz ļimsim
par sapņotājiem dzimsim
sunīts
un atgulsimies sūnās
lai labāk zvaigznēs glūnās
uz mežu nu-ūūū
ū ū uz mežūūū
žū žū uz mū-ūžu
suns kaķim draugs
Sliekas un vistas satikšanās dziesmiņa (6)
slieka:
ja man pietrūkst prieka
es varu būt viss
gan aukla gan zariņš gan līka nagla
tikai ne slieka
vista:
kā saulītes stariņš
šis sliekucis mirdz
ne aukla ne salmiņš ne līka nagla
ne zariņš
slieka:
tikai ne slieka...
būs lāābi... būs lāābi...
vēl nejūtos es lieka
es esmu aukla... es esmu nagla...
es esmu vistām kaitīga čūska...
tikai ne slieka !
vista:
cik ēdamiem diegiem
bij sunītis šūts
kur tādus ražo cik tādi maksā cik daudz var dabūt...
jāprasa spiegiem
zemes knābāšana vistu važo
bet cerība nāca caur knābi
redzi – jau ēdamus diegus ražo
cik lāābi... cik lāābi...
Bikšu šūšanas dziesmiņa (7)
biksēm bij problēma
vārdā ‘caurums’
caurajās biksēs ievijās skumjas
cik neglīti šķitās
sirds bažīgi sitās
ne sitās bet likās ka stumjas
biksēs bij caurums
vārdā ‘problēma’
problēmas neaizlāpīt ar sliekām
re – šuvēja radās
kas šujas un adās
pat suņu un kaķīšu priekam
nu atkal ir sajūsmojies viss
nu atkal nav galva vien bēdu puns
ik spalviņā gaišums atmirdzis
draugs kaķis var līksmot ja sašūts draugs suns
Augļa un augoņa dziesmiņa (8)
cik stulbi tā sēdēt sēdēt un pampt
tā gribas kaukt smilkstēt un kampt
dusmas ar garlaicību mijas
cik pampumiem skumjas ir melodijas
pēc stundas par kāju es jutīšos viss
pēc divām – auglis vai augļonis
tad pārsprāgšu pušu un visam būs gals
mans gabaliņš dzīves kļūs negabals
pa īstam vēl nesāp un nepampst vēl ar
bet viss taču domās notik var
starp kāju un galvu ir attālums mazs
no garlaicības tas saraujas
cik stulbi tā sēdēt sēdēt un pampt
tā gribas kaukt smilkstēt un kampt
dusmas ar garlaicību mijas
cik pampumiem skumjas ir melodijas
Kaķītes dzimšansdienas
un sunīša vārdadienas dziesmiņa (9)
suns ir atkal ķepinieks
pušums sadzija kā nieks
lai nekas jums nekaišas
stāstiet īstas pasakas
domu torte puncī guļ
domu kola saka: buļ
bērnu dāvāts karusels
jautrāks vēl kā džingel bels
sadzijusī ķepa lec
vairs neviens nav atkal vecs
vecs ir tikai tas kas pukst
tas kas čukst un tas kas klukst
domu tortes apēstas
viesi prom – tas ir kaut kas
divatā var padomāt
kā tikt īstai tortei klāt
sunītis un kaķīte
mīļi dzīvo pasaulē
ja vēl būtu torte tā
apēstu no mīļuma
Tortes cepšanas dziesmiņa (10)
sunīts:
kādai jābūt tortei – vai tu to kaķenīt zini?
kaķīte:
zinu
sunīts:
nu tad ēdamās domas paturpini
kaķīte:
tai jābūt kā medum a- ar cukuru un sviestu
sunīts:
būtu labi ja vēl kausēto sieriņu virsū ziestu
kaķīte:
dūša piesietos ar speķa ādiņu kādu
sunīts:
kāpēc ādiņu tikai – liekam veselu ādu
slienas līst cik tā šķiet gārda
cepam tik – bads māgu ārda
kaķīte:
arī riekstus saulspuķu sēklas kastani ar
sunīts:
skābu gurķīti dažu un desu iecienīto var
kaķīte:
tomēr garšīgi būtu pelīti dabūt iekšā
sunīts:
pa vidu lielu kaulu un vistu ar visām iekšām
kaķīte:
pāri putukrējumu un sarkanā sīpola šķēli
sunīts:
zoss galvu šokolādē un džemā vērša mēli
kaķīte:
krāšņumam sarkanos piparus biezā slānī
sunīts:
neparastā nosaukuma dēļ vēl derētu baklažāni
slienas līst cik tā šķiet gārda
cepam tik – bads māgu ārda
sunīts:
kas te tā smird kas te tā dvako? ko?
kaķīte:
kas cepeškrāsnī šņāc un trako? ko?
sunīts:
tā brīnums top – kā frankenšteins
kaķīte:
bet galā viss tak sanāks feins?
lai smird lai dvako trako šņāc...
lai tikai garšīgs rezultāts
Raudāšanas dziesmiņa (11)
kaķīte:
man ir bēdīgi par katru nolauztu vārpiņu
sunīts:
man par katru apēstu tārpiņu
te slapjā zālē dzīva lellīte dus
kaķīte:
varbūt viņu notriecis autobuss?
sunīts:
es autobusu sarātu – bet ko līdz vairs rāšana
kaķīte:
viņai vajadzīga mākslīgā elpināšana
sunīts:
tai jau kurkst vēders un kāsē mazliet
lellīt eu lellīt – kā tev iet?
kaķīte:
viņu kāds bērns ir pametis vienu
nolaužam pieneni – lai padzeras pienu
sunīts:
redzi jau viebjas – drīz jānāk smaidam
kaķīte:
ei smaidām pirmie ne bēdīgi gaidām
kāds lellīti šo bija izdzinis no mājām
no bēdām tai saspiedās galviņa
ka ne miņas vairs no sejas
mēs abi šo lellīti atdzīvinājām
nu kopā ar mūsu smiekliem tā smejas
Pazaudēto rotaļlietu dziesmiņa (12)
kaķīte:
zini sunīt kas ir ziepes baigākās?
sunīts:
par ziepēm nerunā – izvēlies tēmas maigākas
kaķīte:
bērns izaug liels un domā – ka nav bijis mazs
un kopā ar pieaugušiem miskastē izmet mantiņas
sunīts:
par ziepēm šīm pat es nevaru palikt kluss
no dusmām atkal gribas laist burbuļus
kaķīte:
getliņu mēslos guļ netīras bārbijas
abi:
keni vinniji pūki riču rači – vis kaut kas
sunīts:
kaķīte mīļā – izmestās lelles taču glābsim
ar bomzīšiem kopā getliņu kalnos kāpsim
kaķīte:
jā sunīt – glābsim... varbūt ne bārbijas tikai
palīdzēsim taurēm svilpēm – ermoņikai
kaķīte:
es jau iztēlojos - liekās mantiņas pulcējas barā
abi:
un par pieaugušo bērnībām dodas karā
mammas un tēti bērniem līdzēja rasties
taču bez bērnības nevienam nesaprasties
izmestas lellītes raibāko spēlīšu vraki
pieaugušie kas vairs nerotaļājas – ir traki
Kāzu dziesmiņa (13)
ja pani un lellītes precas
mums sirsniņas nekļūs vecas
kā briljanti mūžam tās vizēs
pat sniegbalti sirmās bizēs
ja karaļi karalienes
sauks pasaku dienestā dienēt
būs prinčiem un princesēm laime
un uzvarēs dīvaino saime
būs nabags mūžam pie maizes
būs bārenim remdētas raizes
būs skolotājs pacietīgāks
un skolnieki nerādīs pigas
būs mazāk šai pasaulē karu
nāks eņģeļi lejā pa staru
un problēmas atkal kļūs nieki
un sliktie kļūs teicamnieki
ja precas pani un lelles
par paradīzēm kļūst elles
pēc pasaku īstenības
vien atpakaļ bērnībā gribas
Izrādes 'Cienīgi Lēnīgais un Durstīgi Dzēlīgais' reklāma (14)
Jaguāra plosīšanās dziesmiņa (15)
Amazones krasta smiltīs
plosās Jaguārs viens pats
tam no divu blēžu viltus
dusmās aizmiglojies skats
Amazones džungļi šalko
liānas no smiekliem trīc
savu izgāšanos smalko
Jaguārs cieš apsmaidīts
begemots jau krampju fāzē
ūdenī te smej te šņāc:
Jaguāru visi āzē
Jaguāram bērna prāts
zilonis pats sevi dušo
citu domu domā jau:
sliktāk ir ar pieaugušiem
kuriem bērna prāta nav
Jaguāram skumji klājas -
viegli apmuļķojams tas
sirds kā dubļos kuļinājas
vairāk negrib būt viņš mazs
Apbrīnošanās jeb bruņnešu nakts dziesmiņa (16)
kā es izskatos, ko?
ap-brī-no-ja-mi!
kā tev izliekos, ko?
ap-jūs-mo-ja-mi!
ko nu iesāksim, ko?
ap-brī-no-si-mies!
ko nu darīsim, ko?
ap-jūs-mo-si-mies!
ir palicis pāri
no abiem mums
vien apjūsmojams
pārvērtību aplaimojums
Fināla deja (17)
Dzelmē niršanas motīvs (18)
Sadzelšanās dziesmiņa (19)
Plankumainais Jaguārs
ķepu gaisā cēla
Durstīgi Dzēlīgais
Jaguāram dzēla
Jaguāra plankumi
kļuva gluži bāli
aizlidoja Dzēlīgais
apkampties ar tāli
Plankumainais Jaguārs
vaimanāja sūri:
ak tu baigais Dzēlīgais
ķepiņā man dūri…
Plankumainais Jaguār
vai tā tiešām bija?
bija bija
asaras pat lija
mani pie-mā-nī-ja…
Kamolā netīšanās dziesmiņa (20)
kamolā netinīgais
udenī peldīgais…
tas taču tūļīgais
čaumalā kūļīgais
cienīgi lēnīgais
kamolā tinīgais
udenī grimīgais…
tas kas nav žēlīgais
ļaunu vien vēlīgais
durstīgi dzēlīgais
domas vairojas un gudras
domas miljardiem kā skudras
plankumi no tām uz ādas
tikai skaidrības nekādas
Laika dziesmiņa (21)
gan upē gan gaisā
laiks lielas lietas taisa
pat ļoti mazās vietās
reiz notiek lielas lietas
jo gribas būt drošam
un mazliet apburošam
jo gribas būt brīvam
un bieži arī dzīvam
vai gudri vai dum’i
bet tie ir noslēpumi
pat skaidrībai ko gribas
ir lielas dīvainības
jo laikam pa īstam
mēs laiku nepazīstam
laikam spīd cauri
mūžība un dinozauri
Dziesmiņa par mierā likšanu (22)
dzied aktrises
viens vairs nav ezis
otrs bruņrupucis nav
kaut kas dīvains ir noticis jau
pārāk viss mainās
pārāk viss galvu jauc
kādā vārdā lai viņus nu sauc?
ha ha blēņas!
vārdu var katram rast
lai ar cik viņš ir neparasts
līdz nekas labāks
neizdomājas tiem
sauksim šos abus par bruņnešiem
drošs paliek nedrošs
ar mieru dzīvē tālāk tiksim
drošs paliek nedrošs
abus bruņnešus mēs mierā liksim
Jaguāra skriešanas motīvs (23)
CD versijā šis motīvs neielikās, bet atkārtoti ielikās
'Jaguāra plosīšanās dziesmiņa'
Nebēgšanas dziesmiņa (24)
katru žestu bauda kārs
tavā gaitā jaguārs
svarīgi tam visi grami
kustīgi un apēdami
ja par soli neesi drošs
sastingsti kā zvaigzne spožs
briesmām tieši pierē skaties
esi viltīgs neesi patiess
zemē pazust drošāk liekas
žēl ka neesam mēs sliekas
pārāk vēlu nozust pošos
labāk notēlosim drošos
Dziesmiņa par mierā likšanu (25)
dzied autors
viens vairs nav ezis
otrs bruņrupucis nav
kaut kas dīvains ir noticis jau
pārāk viss mainās
pārāk viss galvu jauc
kādā vārdā lai viņus nu sauc?
ha ha blēņas!
vārdu var katram rast
lai ar cik viņš ir neparasts
līdz nekas labāks
neizdomājas tiem
sauksim šos abus par bruņnešiem
drošs paliek nedrošs
ar mieru dzīvē tālāk tiksim
drošs paliek nedrošs
abus bruņnešus mēs mierā liksim
Izrādes zvana motīvs (26)
