Luīza (1)
Luīzai zilas acis ir
Jo tā debesīs stundām lūkojas
Viņas mīļais
Kara lidotājs
Bet vēl mājās nav atlidojis tas
Pirms daudziem gadiem
Viņš projām devās
Un apsolīja ka atgriezīsies
Nāk katru dienu
Luīza laukā
Pagalma vidū
Debesīs vērties
Bez solījuma
Vēl iečukstēja:
Tad precēsimies
Un skūpstu deva
Deg vēl uz lūpām
Pieskāriens maigais
Un tā joprojām (mīļoto) gaida
Visi brīnās – kā gan Luīzai
Zilas acis vēl tādā vecumā
Viņa klusē bet kad viena ir
Atkal debesīs stundām veras tā
Kura pasaulē vēl ir tik uzticīga?
Vienīgi Luīza
Joks par sevi (2)
Reizē pasīvs un reaktīvs
Liekas viss kas tik būs vēl dzīvs
Visu to kas būs rīt
Kas vēl nākotnes pavēnī mīt
Es jau dzīvoju šodien
Reizē masīvs un miniatūrs
Visa bijušā gaistošais pūrs
Visu to kas jau bij
Ko vien aizmirsts ornaments vij
Jūtu mirstam tik šodien
Dziļi krustcelēs ietrieca mani
Un esmu pateicīgs
Seno pieguļu mēmie gani
Manai rītdienai tuvāk tiks
Rokas plētis kā krusta koks
Es stāvu viens kā joks
Par sevi
Tikai enģelim pavaicāt var
Kas es būšu kad nebūšu ar
Jo viņš paliks kluss
Un būs dzirdams kā autobuss
Aizved šodienu baru
Tavs neredzamais kailums (3)
Kailai iet gar logiem kā plaukstai
Kailai iet kur mēness un augstāk
Kailai iet no sevis kad jāaiziet
Kailai iet kā atmiņai miglā
Kailai iet kā elpai uz stikla
Kailai iet no sevis kad jāaiziet
Kailai iet kā avota ēnai
Kailai iet pie akla zēna
Kailai iet no sevis kad jāaiziet
Lai būtu tevis
Tik cik Dievs devis
Man
Kad būs izģērbusies iela līdz pat kauliem
Tu vairs nebūsi šai pilsētā bet saulē
Visiem zemes viesiem mīkla būs tavs kailums
Tavs kailums neredzamais
Kailai iet kad dzejoļu nava
Kailai iet kad tumsai vien slava
Kailai iet kad kauna vēl kaut mazliet
Kailai iet kad sejas ir lapas
Kailai iet pie akmens uz kapa
Kailai iet ja kauna vēl kaut mazliet
Kailai iet no visiem pie sevis
Kailai iet kur kailums vairs nevīst
Kailai iet ja kauna vēl kaut mazliet
Lai būtu tevis
Tik cik Dievs devis
Man
Nesavtīgajā tumsā (4)
veltījums Līgai
Es gribu dalīties patlaban
Man ir Tur dziļi lejā
Kurp sniedzos savām alkām aklām
Tai tumsā
Atausušā sejā
Es gribu dot no sirds patlaban
Man vajag
Tā es jūtu
No tā kurp nesasniedzis sniedzos
Un to
Par ko ja mirtu kļūtu
Es gribu pat bez savas gribas
Lai viss
Bez manis manī
Ir tavs līdz dziļākajai tumsai
Līdz Dieva sejai
Tanī
Isolation (5)
Lai gan tu man līdzās
Nejūtu es
Sevī pazuduši abi mēs
Isolation (izolācija) dzirdams vējā
Isolation (izolācija) rakstīts sejā
Lai cik sāpīgi
Vairs nav pašsajūtas
Nekūst saldējums
Stundām tavā rokā
Sen jau no ledus
Siena starp mums
Salt ar tevi kopā
Liek pieradums
Eiropas tēls (6)
Ausīs klipši
Mutēs čipši
Staklēs pamperi
Enerģijas
Dzēriens ribās
Jauni ampēri
Zeķubikšu
Šalle kaklā
Apmetnis no libresēm
Mana mīļā
Neesi akla
Jaunais laiks ko dod to ņem
Nebīsties mīļā
Nu beidzot viss ir tikai labs
Pērc visu jauno
Jo vajag tā
Paklausi mīļā
Reklamē tikai labu tev
Nepaklausīgie netiks
Eiropā
Uzticies mīļā
Tik pērc un kraukšķi laikam līdz
Librešu ērai ir jāpalīdz
Varbūt trešdien
Varbūt svētdien
Mērķis sasniegts būs
Ne uz divām
Bet uz četrām
Viņi gaida mūs
Kakla siksnas
Mums jau vītas
Speciāls miega dzēriens top
Pērc tik mīļā
Visu visu
Savu jauno tēlu kop
Vēli man mieru (7)
Vēli man vienīgi mieru
Vēli man vienīgi to
Nakts par mani vairāk
Aplaimo un glāsta
Tumši zilais klusums
Nemelo kad stāsta
Zvaigznes klusi vēro
Katru trauksmi redzot
Paklusēsim līdzi
Gaismu neiededzot
Tumsa gaismas spārni
Ļauj lai skar tev pieri
Piever acis lido
Neredzamā mierā
Kaislība kad rimstas
Nakts kļūst neparasta
Tumsa tā ir gaisma
Tik no cita krasta
Mēness cauri logam
Sudrabotu staru
Nāk lai dziedinātu
Dienas dzelto garu
Mati guļ kā migla
Tavos kailos plecos
Mūsu mīlestība
Naktīs nenoveco
Sāras sapnis (8)
Kā lai nokavē
Atkal pamosties
Sapnis tik salds
Nomods pasaulē
Vēl ne reizi nav
Bijis tik balts
Rīts kā ložmetējs
Logā bliež
Vienādajām dienām
Griestu ekrānā
Ierakstīts:
Atkal jāmostas vienam
Sapņojiet sapņojiet
Ka jūs Kāds mīl
Hakeldama (9)
Odu bars plīv gaisā mērķtiecīgs
Gan jau kāda asins lāse tiks
Neder dziesma nelīdz viesulis
Lopu vagons šis
Sējējs velti cerībā vēl sēj
Ko tik zemu klanies nodevēj?
Ceļš pie drauga meliem aizaudzis
Viņš vairs nezvanīs
Hakeldama
Asins tīrums netīrais
Mana tēvu zeme
Dieva nama spārnu ēnā
Brālis brālim tēmē
Ietin sliedi savā karogā
Iemet lielā gaišā skatlogā
Katram nabagam pa lauskai tiks
Trakais dejos pliks
(…ir jāpiepildās Rakstiem… par Jūdu,
kurš bija vedis Jēzus gūstītājus.
…Tas, ieguvis tīrumu par netaisnības algu,
uz vaiga nokritis, ir vidū pārsprādzis,
un visas viņa iekšas izgāzušās.
…Tādēļ šis tīrums viņu valodā nosaukts
Hakeldama, tas ir – asins tīrums.
Ap.d.1:16-19)
Krabis (10)
Ir informācija, ka dzīvojam pēc suņa
Uz kamiešiem šim laikam
Guļ tūkstošgadīgs suns
No senču alus tvaika
Tam krūts kā muca dun
Viņš arī zina labi
Ka es tikpat jau vecs
Ka mani sauc par krabi
Kas visu visu redz
Māmuļām no suņa
Gadsimtiem nāk miegs
Tēviem sausa ruņa
Dēliņš diedelnieks
Kur kāda brīva vieta
Tur suņa miegi lien
Lai tauta savas lietas
Pie viņa kājas sien
Es visiem daru labi
Bet sunim pakaļ ar
Jo mani sauc par krabi
Kas visu visu var
Māmuļām no suņa
Plaukstās netīrs sniegs
Tēvam gultā duņa
Boļševiku spiegs
Boļ boļ boļ
Rīgas laiks (11)
Rīt saullēktā
Iesim visi kas vientuļi
Beidzot no šejienes prom
Mūsējo daudz
Visās valdībās armijās
Cietumos baznīcās ar
Pasaulē nav
Vairs neviena kas teiks:
Ak jūs muļķi - tik labi ir šeit
Varbūt ir viens
Vai varbūt kādi trīs
Kuriem tiešām tik labi ir šeit
Latvija pazudīs
Plašajā pasaulē
Rīga būs Amerīga
